Politiķiem nevajadzētu noteikt, kuros konkrētos autoceļos investēt, jo izvēle par to ir jāatstāj profesionāļu rokās, pauda satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), piektdien Saeimā debatējot par 2025.gada valsts budžetu.
Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, lai nākamā gada budžetā paredzētu papildu finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai.
NA deputāts Artūrs Butāns pauda, ka autoceļu vajadzības nav greznība, bet gan akūtas vajadzība. Savukārt deputāte Ilze Indriksone (NA) piebilda, ka bez ceļa nav iespējams dzīvot lauku teritorijās.
Briškens kritizēja bijušo satiksmes ministru, deputātu Jāni Vitenbergu (NA), kurš esot ministra amatā, "pārspīlētu" uzmanību veltījis Tukuma novadam, no kura pats nākot Vitenbergs.
Viņaprāt, nav pareizi, ka "atnāk politiķi un nosaka, ka šo ceļu būvēsim, šo nebūvēsim". Tas parasti korelē ar konkrētās partijas pārvaldītajām pašvaldībām, ir pārliecināts satiksmes ministrs.
Briškens piekrita, ka samazinās investīcijas autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, jo līdz šim budžeta fāze ir stagnējusi vai pat bijusi samazināta, kā arī ceļu remontēšana tika veikta, izmantojot Eiropas fonda līdzekļus, kuri ir samazinājušies. Taču budžeta fāze autoceļu uzturēšanai šogad ir lielāka, uzsvēra ministrs.
Kā ziņots, Saeima jau trešo dienu turpina skatīt 2025.gada valsts budžeta projektu galīgajā lasījumā.
Darbu pie nākamā gada budžeta Saeimas deputāti sāka trešdien un izskatīja budžeta projekta 31 pavadošo likumprojektu, kurā kopumā bija iesniegti 212 priekšlikumi, kā arī iesāka vētīt likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Galvenajam valsts budžeta likumprojektam iesniegti 311 priekšlikumi.