Krievijas radītie GPS signāla traucējumi var apdraudēt lidojumu drošumu un cilvēku dzīvības, brīdina militārpersonas

© Depositphotos

Krieviju jau vairākus gadus tur aizdomās par GPS signālu traucēšanu tuvējās valstīs, piemēram, Somijā un Baltijā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šādu incidentu skaits nepārtraukti audzis. Bet rekordu esam piedzīvojuši pagājušā gada decembrī, kad mēneša laikā GPS signāla traucējumi bijis vairāk nekā iepriekš visa gada laikā. "Nekā personīga" zināms, ka šī tendence turpinās. Janvāri līdz ceturtdienai Latvijas gaisa telpā jau piedzīvots 121 GPS signāla traucējums. Kā saka militārie un aviācijas speciālisti - tas ir rezultāts Krievijas centieniem sargāt savu gaisa telpu pret dronu uzbrukumiem. Bet nav izslēgts, ka tas ir arī mēģinājums testēt rietumu spējas un varēšanu reaģēt.

GPS signāls ir būtisks lidmašīnu navigācijā. Tieši pēdējo divu mēnešu laikā krietni pieaudzis visticamāk Krievijas rīkotu uzbrukumu gadījumu skaits šīm sistēmām.

Latvijas gaisa satiksmes dati rāda, ka 2022.gadā bija tikai 26 GPS sakaru traucējumi, 2023.gadā 342, bet pagājušajā - 707. Rekords piedzīvots decembrī, kad viena mēneša laikā tas noticis 292 reizes - vidēji 9 reizes dienā. Iepriekš tik daudz uzbrukumu GPS sistēmām novērots gada ietvaros. Šogad līdz šai ceturtdienai 23.janvārim uzskaitīts 121 signāla pārrāvums.

2022. gads: 26

2023. gads: 342

2024. gads: 707

2024.gada decembris 292

līdz 2025.gada 23.janvārim 121

Avots: Latvijas gaisa satiksme

“Civilās aviācijas aģentūra” izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Tos viņiem iesniedz piloti, kuru vadīto lidojumu laikā sakaru pārrāvumi pieredzēti. Decembra un janvāra dati liecina, ka šī turpmāk būs ikdiena. Tāpēc pilotiem, lidmašīnām un arī lidostu sistēmām jābūt tehniski spējīgām šādus problēmgadījumus risināt.

MĀRIS GORODCOVS

Civilās aviācijas aģentūras direktors

Tā teritorija pēc kartes skatoties ir visa Latvijas teritorija?

Ja vēl pieķer klāt tos tā saucamos neitrālos ūdeņus, kur mūsu pienākums ir veikt drošu aeronavigāciju, meklēšanu, glābšanu, tad - jā. Tas ir kļuvis jau kā jaunais normālais, ja tā var teikt.

Ir dati par pagājušo gadu, ko mums Airbaltic ir iesniedzis - gada laikā viņu borta dators summāri bija konstatējis 3200 traucējumus.

Kad gaisa satiksmes dispečeri no lidmašīnu pilotiem saņem informāciju par GPS signāla traucējumiem, par to paziņo arī citiem tuvumā esošajiem gaisa kuģiem. Tālāk lidmašīnas apkalpe neizmanto vairs satelīta signālus, bet bāzes torņus uz zemes. No tiem saņem koordinātes un nosaka precīzu atrašanās vietu. Ja Eiropā tās bija plāns nomainīt, tad tagad nolemts drošības dēļ vecās iekārtas atstāt.

MĀRIS GORODCOVS

Civilās aviācijas aģentūras direktors

Tādu risinājumu kā to varētu nevērst, neviens nesaredz šobrīd. Kas ir nolemts, ka tās klasiskās navigācijas sistēmas vai vecās sistēmas, kuras bija plānots nomainīt un pilnībā aizstāt ar satelītu balstītas, turpinās savu darbu. tie plāni ir grozīti, jo kā izrādās satelitu navigācijas sistēmas ir ārkārtīgi viegli ietekmēt.

Arī mums nācās savus investīciju plānus mainīt tā rezultātā.

AIVARS PŪCĪTIS

Latvijas gaisa satiksme valdes loceklis

GNSS jeb globālās navigācijas satelītu sistēma tiek balstīta, kas saņemta no satelītiem, kas riņķo apkārt zemeslodei. Kas tad tiek pakļauti šiem mērķtiecīgajiem darbības traucējumiem. Savukārt konvenciālā navigācija ir iekārtas, kas ir izbūvētas uz sauzemes - ir viena antena, otra, trešā, kas sūta signālus, lidmašīna šos signālus uztver, lidmašīnas aprīkojums pēc triangulācijas metodes Nosaka viņu atrašanās vietu un lidojuma trajektorija var tikt izturēta tik pat drošā līmenī.

Mums zināms, ka aizvadītā gada nogalē airBaltic jaunajiem lidaparātiem uzlabojuši GPS iekārtas, lai tās būtu drošākas pret signāla kropļojumiem. Tomēr, kad šīs lidmašīnas izīrētas citām kompānijām vai gaida dzinēju remontus, airBaltic periodiski lido ar trešo valstu tirgos nomātajiem lidaparātiem. Vai tiem šādi uzlabojumi ir veikti, publiski nav zināms. Bet gaisa telpas uzraugi apgalvo, ka arī tās atbilstot visām prasībām, lai spētu veikt reisus Eiropā.

Pagājušā gada aprīlī divi Finnair reisi no Helsinkiem uz Tartu lidostu, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus no Krievijas robežas, piedzīvoja GPS traucējumus un bija spiesti lidot atpakaļ. Igauņu mazajā lidostā nebija citu navigācijas sistēmu, kas ļautu nosēdināt lidaparātus un pēc šiem incidentiem igauņi saprata, ka šī kļūda jālabo.

Marks Kohve Igaunijas aizsardzības un drošības centra direktors saka - Krievija aizsargājas no dronu uzbrukumiem. Tāpēc izmanto signālu slāpētājus. Šādi pat traucējumi novērojami gaisa telpā ap Izraēlu un Irānu.

VALDIS KUZMINS

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks

Tas, ko mēs redzam pēdējās nedēļas laikā - gandrīz katru nakti Ukrainas bruņotie spēki veic uzlidojumus Krievijas teritorijai. Sākot no Rostovas līdz Ļeņingradas apgabalam , ostas tiek iznīcinātas. Un es pieņem, ka Krievijas bruņotie spēki uzskata, ka Ukraina var pamēģināt kaut ko izdarīt arī Kaļiņingradas apgabalā. Un veids kā GPS slāpēšana strādā - viņi vienkārši nevar notēmēt. Viņi darbojas kā ūdens riņķi. Ir epicentrs un viņi izplešas diezgan lielā apkārtē.

Ikdienā GPS sistēmas kļūdas un traucējumus var pamanīt lidojumu izsekošanas portālā “Flightradar”, kur bieži vien gaisa kuģa maršruts atšķiras no patiesā virziena kā tas pārvietojas.

Internetā redzami video no pilotu kabīnēm, kad uz borta esošie mērinstrumenti "sajūk prātā" un ceļ trauksmi, ka lidmašīna tūdaļ ietrieksies zemē un pieprasa to pacelt augstāk. Lai gan tobrīd lidaparāts atrodas 37 tūkstoš pēdu augstumā.

Britu, igauņu un vairāku citu valstu dienesti ziņo, ka GPS signālu traucējumos varētu būt vainojama Karaļaučos agrākajā Kaļiņingradā bāzētā sistēma "Tobol". Tā ir liela satelītantenas iekārta, kas darbojas kā neredzams vairogs, lai aizsargātu Krievijas militārās bāzes no NATO satelītu vadītām raķetēm. Tobol iejaucas lidmašīnas bezvadu sakaru sistēmās un izmanto viltus signālus, lai tās apmānītu un liktu pilotiem domāt, ka viņi atrodas pavisam citā vietā vai lidojuma augstumā. Lai arī mūsu atbildīgie saka - šādi gadījumi rada stresu, bet ne apdraud lidmašīnu pārvietošanās drošumu, britu militārpersonas brīdina - incidenti izraisa nevajadzīgu risku civilajām lidmašīnām un var potenciāli arī apdraudēt cilvēku dzīvības.

Būtisku "Tobol" tehnoloģiju daļu izstrādājis uzņēmums "Krievijas speciālo tehnoloģiju centrs" ("Специальный Технологический Центр"). Nesen no tā notikusi masveida slepenās informācijas noplūde un iespējams ziņas par iekārtas darbības principiem nonākušas ne tikai NATO sabiedroto, bet arī Ukrainas armijas rīcībā. Informācija par šādu sistēmu būvniecību parādījās pirms 5 gadiem: trīs iekārtas esot izvietotas Maskavas pievārtē, pa vienai netālu no Mongolijas robežas, Usūrijā Tālajos Austrumos, pie Jeņisejskas Sibīrijā, Kaukāzā un Karaļaučos.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ

Militārais eksperts, bloga "Vara bungas" autors

ja mums ir kara laikam paredzēts izņēmuma stāvoklis, tad mums ir jāparedz hibrīdkara apstākļiem paredzēts hibrīdizņēmumstāvoklis. Šādā gadījumā rīcība no mūsu puses būtu likt dažām kritiskās infrastruktūras apkalpojošām kompānijām ieviest tādus drošības pasākumus, kas atbild hibrīdkara situācijai. Var paredzēt, ja mums bija gadījums Rēzeknē ar dronu, mēs reaģējām uz to. Notika situācija Rīgas lidostā, uz to sekos kaut kāda reakcija. Bet tik pat labi var paredzēt, ka būs vēl kritiskās infrastruktūras objekti, kur parādīsies šādas pašas problēmas un atkal mēs uz viņām reaģēsim. Mūsu pareizā rīcība būtu - būt proaktīviem. paredzēt, ka šādi gadījumi turpināsies, ka eksistē sistēmas un risinājumi, kas ir alternatīvi tieši GPS sistēmām un iespējams, ka to ieviešanu reālajā dzīvē arī civilajā dzīvē ir jāforsē, tāpēc, ka mums ir hibrīdkara situācija.

Ukrainā plaši izmanto STARLINK sistēmu, kas ir kā GPS aizstājējs un palīdz vadīt dronus un citu kaujas tehniku. Bet NATO plāns ir pamazām veidot pašiem savu, lai nebūtu atkarīgi no Ilona Maska privātā uzņēmuma.

VALDIS KUZMINS

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks

Jā, NATO Taisa līdzīgu sistēmu, līdzīgiem parametriem. Tas prasa satelītu palaišanu. Bet tā būtu alternatīva ja pēkšņi privātā kompānija pēkšņi izvirza noteikumus, kas nav pieņemami. Ja kādreiz tika uzskatīts, ka kājinieks ar šauteni ir augstākais militārais sasniegums, kas dos rezultātu, pēc tam tas lēnā garā mainījās, izrādījās, ka ir gaisa spēki, mehanizācija, atomieroči, tad tagad elektroniskā karadarbība kļūst par jebkuras pat vismazākās taktiska izmēra operācijas neatņemamu sastāvdaļu.

Mūsdienās GPS signālu izmanto arī automašīnās, laivās, viedpulksteņos un telefonos. Arī sistēmās, kur nepieciešama precīza laika atskaite, piemēram, finanšu darījumos. Un traucējumi var radīt nopietnus sarežģījumus. Tos piedzīvo ne tikai lidmašīnas, bet arī kuģi.

Intervijā TV3 Jūras spēku komandieris izvairīgi apstiprina šādus gadījumus, bet apgalvo, ka kuģu satiksmes drošību tas neapdraud.

MĀRIS POLENCS

Jūras spēku komandieris flotiles admirālis

Tādi izteikti incidenti kā mums, tādus neesam novērojuši. Ir dažādi publiskā telpā izskanējuši gadījumi. Kāpēc tas notiek, mēs nezinām, bet pieļaujam, ka tas ir ar nodomu traucēts. Bet kuģniecībā ir dažādas citas metodes kā navigēt. Tas protams, ietekmē, bet nav ļoti graujoši.

AINARS LATKOVSKIS

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (JV)

Šai lietai mūsu drošības spēki pieiet ļoti nopietni. Par rezultātiem nevarēšu ziņot. Bet, ja agresorvalstij Krievijai, kas testē daudzās un dažādās jomās Latviju un citas rietumu valstis, ja viņai izdodas savākt pietiekoši daudz informācijas par NATO dalībvalstīm un arī Latviju par vājajiem punktiem, mums neko nedarot, tad tas apdraud mūsu drošību. Tas, kas mums jādara šādos gadījumos, arī konstatējot GPS signāla pārrrāvumus, mums tas ir ne tikai jāpiefiksē, bet arī jāizmeklē un jāsaliek kopsakarībās. No kurienes tas tiek veikts, kādā veidā veikts. (....)