Saeimā iesniegts likumprojekts par izstāšanos no Otavas konvencijas

NA ieskatā izstāšanās no konvencijas ir nepieciešama, lai, ņemot vērā mainīgo drošības situāciju Baltijas reģionā un pastāvīgos militāros draudus, Latvija spētu nodrošināt savu aizsardzību ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem.

"Krievijas agresija pret Ukrainu skaidri parāda, ka valsts aizsardzībai nepieciešami efektīvi un pārbaudīti līdzekļi. Kājnieku mīnas ir svarīgs pretmobilitātes elements, kas var būt izšķirošs, aizsargājot Latvijas robežas no iespējamā iebrucēja," uzsver Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA).

Otavas konvencija ierobežo NATO austrumu flanga valstu spējas veikt pilnvērtīgus aizsardzības pasākumus, uzskata partija, paužot, ka tādas valstis kā Krievija, kas nav konvencijas dalībniece, turpina izmantot kājnieku mīnas savās militārajās operācijās. NA norāda, ka Latvijai ir jānodrošina maksimāla rīcības brīvība aizsardzības plānošanā, lai novērstu iespējamos draudus un stiprinātu kolektīvo drošību NATO.

Jau ziņots, ka Lietuva apsver izstāšanos no Otavas konvencijas, lai varētu nostiprināt savu robežu ar Krieviju. Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir paudis atbalstu tam, lai Polija izstātos no konvencijas.

Nacionālie bruņotie spēki patlaban veic padziļinātu militāro izvērtējumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Premjere Evika Siliņa (JV) nesen paziņoja, ka Latvija viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas, bet tā vietā vērtēs pārējo reģiona valstu nostāju.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999. gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004. gadā.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.