Latvijas ārējā robeža tiks stiprināta arī pēc Baltijas aizsardzības līnijas izbūves, kuru plānots pabeigt 2029.gadā, preses konferencē par Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūvi un turpmāk plānotajiem darbiem sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Šodien Zilupē norisinājās preses konference par Baltijas aizsardzības līnijas izbūves progresu, kurā piedalījās aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Sprūds norādīja, ka notiekošie darbi Zilupē ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas, kurai 2024. gadā kopumā atvēlēti 303 miljoni eiro.
Ministrs uzsvēra, ka līnijas izbūves mērķis ir bloķēt, novirzīt un iznīcināt potenciālo iebrucēju, un pašlaik tiek darīts viss, lai bruņotie spēki varētu aizstāvēt valsti un tās iedzīvotājus uzreiz.
Pērn tika iegādāti un daļēji izvietoti pretmobilitātes šķēršļi, bet šogad plānots iegādāties mīnas, sensoru sistēmas. No Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai šogad paredzētajiem 45 miljoniem eiro desmit miljoni ir atvēlēti robežsardzei, lai jau tagad stiprinātu robežas uzraudzību un drošību, informēja ministrs.
Tāpat valdība ir pēdējā saskaņošanas fāzē par pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kas atvieglos būvniecību un citus juridiskus aspektus, skaidroja Sprūds. Ministrs pieļāva, ka likumprojekta virzīšana neaizņems daudz laika.
Paralēli sauszemes ārējās robežas stiprināšanai, notiek darbs arī pie gaisa aizsardzības spēju uzlabošanas, līdz ar ko jau pērn parakstīts līgums par pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi, kā arī vairāki pētniecības projektu līgumi ar pašmāju industriju par vadāmo raķešu izstrādi, elektroniskas karadarbības ieroču izstrādi un pārtveramo dronu izstrādi.
Ministrs norādīja, ka joprojām pastāv nepieciešamība atsavināt atsevišķus zemes gabalus, lai varētu izbūvēt visu nepieciešamo infrastruktūru.
Savukārt Pudāns norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas iegāde ir svarīgs faktors drošības uzlabošanā. Tāpat viņš uzsvēra, ka līdz šim ir paveikts liels darbs sauszemes robežas stiprināšanā.
Pašlaik ir desmitiem teritoriju, kuras vajadzēs atsavināt robežas stiprināšanai, bet saraksts var būt papildināms, jo situācija mainās un bruņotie spēki izvērtē teritorijas nepieciešamību aizsardzības spēju stiprināšanā, informēja Pudāns, papildinot, ka robežas stiprināšanā var iesaistīties jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī privātā sektora pārstāvji.
Sprūds aģentūrai LETA teica, ka iespējamā pretinieka bloķēšanai paredzēto mīnu potenciālajai uzglabāšanai robežas tuvumā ir vairāki līmeņi. Daļa mīnu jau ir armijas bruņojumā, bet šogad tiks veiktas papildu iegādes. Mīnas un munīcija tiek izvietota armijas noliktavās, savukārt, rodoties pazīmēm par nepieciešamību aktīvāk rīkoties, mīnas tiks izvietotas nocietinātās novietnēs. Šīs novietnes pierobežā tiks veidotas tuvākajā laikā.
Ņemot vērā šķēršļu, novietņu un citas infrastruktūras izveidi pierobežā, Sprūds piekrita, ka ir jādomā par pretizlūkošanas risku novēršanu, tāpēc par konkrētiem plāniem un punktiem publiski tiks sniegta ierobežota informācija.
Kopumā Sprūds uzskata, ka Latvija Baltijas aizsardzības līnijas izveidē starp pārējām Baltijas valstīm ir pirmrindniece. "Mēs nerunājam tikai par plāniem, bet lietas notiek arī realitātē. Tāpat notiek konsultācijas un koordinācija ar mūsu sabiedrotajiem un plānu pilnveidošana," uzsvēra Sprūds.
Jau ziņots, ka NBS turpina Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro.
Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā.
Aizsardzības ministrijā (AM) sola, ka turpināsies pretmobilitātes konstrukciju materiālu iegādes no vietējiem uzņēmējiem.