Baltijas jūra vairs nav tikai kuģu ceļš. Tā kļuvusi par sava veida spriedzes zonu. Lai gan citas reģiona valstis savos likumos jau stiprina aizsardzību, Latvija vēl tikai apsver pārmaiņas, vēsta "Nekā personīga".
Tikmēr jūras spēku krasta apsardzes dienests ik dienu uzrauga, vai starptautiskajos ūdeņos Krievijas ēnu flotes kuģi neapdraud infrastruktūru. Un vai pie mūsu krastiem neparādās okupantu armijas peldlīdzekļi. Kolēģis Jānis Krēvics kopā ar krasta apsardzes kuģa "Cēsis" komandu šonedēļ reģionā, kur zem ūdens atrodas gada sākumā pārrautais datu kabelis, satika gan krievu karakuģus, gan zemūdeni.
Esam uz krasta apsardzes dienesta kuģa “Cēsis”. Šobrīd izbraucam no Ventspils ostas un dodamies atklātajā jūrā.
RENĀRS DRONGA
Komandleitnats, kuģa komandiera pienākumu izpildītājs
Mēs dosimies uz Gotlandes ieplaku. Tur ir kaut kādi kuģi, kas mums ir jāatpazīst. Līdz ar to mēs ieskriesimies ar salīdzinoši normālu ātrumu. Un skatieties paši - nedaudz viļņus sitīs pāri.
Un kas tur būs uzdevums?
Atpazīst mērķus. Kas tur būs mēs nezinām.
Tas ir vieta, kur kabelis atrodas?
Pagaidām koordinātes mēs nezinām. Tas ir pirmais info.
Patruļkuģa "Cēsis" apkalpe ikdienā rūpējas par drošību Baltijas jūrā. Šodienas misija ir pārbaudīt iespējams Krievijas armijas kuģu manevrus. Ir zināmas tikai aptuvenas to atrašanās vietas, jo radaru sistēmas okupantu peldlīdzekļi ir izslēguši.
Šī līnija nozīmē, ka mēs atstājam Latvijas teritoriālos ūdeņus un dodamies starptautiskajos. Krasta līnija ir aptuveni 12 jūras jūdzes vai 20 kilometru attālumā. Un dodamies uz Gotlandes ieplaku.
Baltijas jūra ir ceļš, pa kuru no ostām Krievijas rietumos agresorvalsts nodrošina kuģu satiksmi. Gar katru no jūras valsts robežām ir tā saucamie teritoriālie ūdeņi, kur bez saskaņošanas ar katru no valstīm ārvalstu kuģi iebraukt nedrīkst. Krievu kuģi kuģo starptautiskajos ūdeņos, ko piejūras valstis nekontrolē. Tur spēkā ir noteikumi, kas uzrauga peldlīdzekļus visā pasaulē. Kuģiem ir jābūt reģistrētiem un jāpeld ar šīs valsts karogu.
Tā saucamā Krievijas ēnu flote izmantot apšaubāmā tehniskā stāvoklī esošus kuģus, kas reģistrēti zem citu valstu karogiem. Ārvalstu mediji vairākkārt ziņojuši, ka šie kuģi uz rietumiem ved krievu naftas produktus. Starptautiskajos ūdeņos novēroti arī it kā zinātniski pētnieciski kuģi, kas visticamāk patiesībā veic militārus uzdevumus.
Pēdējā gada laikā vairākkārt pieredzēts, ka šādi kuģi ar saviem enkuriem bojājuši zemjūras kabeļus. Lai šādus incidentus mēģinātu nepieļaut, Baltijas jūrā izvērsta īpaša specoperācija. Bet kā pieredzējām mūsu izbrauciena laikā Baltijas jūrā - Krievijas armijas kuģi šeit atrodas joprojām un veic savus manevrus.
RENĀRS DRONGA
Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs
Kas, viņam aiz muguras nav nekas iemests?
Neko nevelk.
Jā, rekur var redzēt. Uz stūres mājas stāv cilvēki….
uzmontējam virsū bildes no lielās kameras rācijas interam
Pirms brīža nobraucām garām Krievijas zemūdens militārajam atbalsta kuģim. Nobraucām gar pašu pakaļgalu un tajā varējām redzēt arī visus apkalpes cilvēkus.
Dažu jūras jūdžu attālumā no zemūdens atbalsta kuģa parādās vēl viens krievu militārais peldlīdzeklis. Tā ir īpaši aprīkota kaujas mašīna. Paredzēta arī, lai izdarītu militārus uzbrukumus. Apbraucam tam apkārt vairākus lokus, bet uz sakariem krievu kara kuģis neiznāk.
Atrodamies starptautiskajos ūdeņos, kas piekļaujas Zviedrijas teritorijai. Un šeit Krievijas armijas militārā korvete. Kā saka mūsu jūrnieki, ir reizes, kad šie kara kuģi pagriež lielgabala stobrus mūsu kuģu virzienā.
RENĀRS DRONGA
Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs
Tas ir kaujas kuģis. Militārais. Viņam kā mēs paši redzējām ir lielgabali priekšā. Pa sāniem pretgaisa aizsardzības lielgabali. VIņam uz borta bija arī raķetes un vēl daudz dažāda veida apbruņojums. Noteikti arī elektroniskās kara darbības ierīces.
Nu tad viņi principā ir nobruņoti līdz zobiem.
Tā var teikt - līdz zobiem nobruņoti.
Pēc nelielām medībām Krasta apsardzes kuģa Cēsis apkalpe jūrā pamana vairākas antenas. Tā ir visticamāk Krievijas zemūdene, kas te pilda militāros manevrus. Gotlandes ieplaka ir dziļākā vieta Baltijas jūrā - vairāk kā 200 metri. tāpēc Krievu zemūdenes to iecienījušas.
Ilgāku laiku zemūdene mēģina no mums attālināties, bet tad tomēr apstājas un izceļas virspusē. Pēc nelielas dreifēšanas uz klaja parādās daži cilvēki, kas mēģina motografēt Latvijas armijas kuģa manevrus.
Tas bija Krievijas zemūdens signāls. vairāk kā 20 minūtes mēs viņai sekojām un tagad zemūdene ir iznākusi virs ūdens.
Tātad šīs dienas situācija, ko mēs pieredzējām Baltijas jūrā. Šeit ir zemūdens atbalsta kuģis - Krievija. Šeit ir vāciešu patruļkuģis, kas uzrauga situāciju Baltijas jūrā. Tur tālumā palika zemūdene. Krievijas. Un šeit ir arī Krievijas armijas kara korvete.
RENĀRS DRONGA
Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs
Daudzi runā par to ēnu floti. Kā ikdiena ir mainījusies un vai jūs kaut kā sajūtat uz savas ādas to, ka tie kuģi ir?
Nebūt nē. Mēs ikdienā to nesajūtam. Mēs bijām jūrā, esam jūrā un plānots, ka arī būsim jūrā. Vienk;ārši tiek veikta vairāk pārbaude uz tiem kuģiem, kas vairāk dreifē zemūdens infrastruktūras tuvumā. Un plus mums palīdz arī no krasta informāciju sniedz. Jo mēs paši šo visu lielo rajonu nevaram pārskatīt. Ja redz kādu aizdomīgu, mums iedod informāciju, mēs aizejam, painteresējamies, kas noticis. Vai viss ir kārtībā. Un tad jau sniedzam informāciju tālāk jau uz krastu.
Pagājušajā gadā Polija, šogad Igaunija un Somija paziņoja, ka savos likumos paredz īpašu iespēju vērsties pret peldlīdzekļiem, kas bojā zemūdens infrastruktūru vai rada cita veida draudus. Šādos gadījumos paredzēti arī galēji līdzekļi - kuģu nogremdēšana, ja to radītie draudi ir nopietni.
EGILS ZVIEDRIS
SAB priekšnieks
Latvija šādus grozījumus nav ieviesusi. Jūsuprāt tas būtu jādara?
Tas būtu jādara kopā ar visām Baltijas un ziemeļvalstīm. Jo tikai tādā veidā var efektīvi pielietot Baltijas jūrā.
Tas uzlabotu drošību?
Katrā ziņā tas raidītu stingru signālu un es domāju, ka otrai pusei būtu jādomā, lai ievērotu šos visus nosacījumums.
Aizsardzības ministrs saka - starptautiskie līgumi, kas regulē satiksmi teritoriālajos un starptautiskajos ūdeņos jau paredzot rīcības algoritmus. Tāpēc Latvijai neko mainīt un uzlabot nevajagot. Viņš arī nesniedz skaidru atbildi, kāpēc igauņi tomēr nolēmuši savu likumdošanu stiprināt, lai ļautu vērsties pret apdraudējumiem jūrā. Drīz pēc grozījumu izdarīšanas igauņi aizturēja bez pacelta karoga braukušu ēnu flotes kuģi.
ANDRIS SPRŪDS
aizsardzības ministrs (Progresīvie)
Mums ir jāvēršas pret jebkuru apdraudējumu, bet tas jādara pēc iespējas reģionālāk un kopīgāk ar mūsu partneriem atbilstoši arī starptautiskajām normām, ko mēs esam apņēmušies arī īstenot.
Bet tad jūs uzskatāt, ka Latvijai līdzīgi kā Igaunijai un Somijai to savos nacionālajos likumos iestrādāt?
Kā jau es teicu, tie konkrētie gadījumi, kas jau ir praksē notikuši, tie notikuši teritoriālajos ūdeņos. Šeit ir bijusi gatavība sadarboties. Teritoriālajos ūdeņos šobrīd mēs varam darboties un šeit nav nekas jāizstrādā. Mums ir tiesības absolūti brīvi rīkoties. Eksluzīvā ekonomiskā zonā - šeit ir starptautisko normu klātesamība. (…) Ja būtu militārs apdraudējums, tad rīcība būtu skaidra. Lai mēs nosargātu drošību. Vienlaikus - vai šeit ir nepieciešams regulējums šādā te veidā, mana īsā atbilde - tas radikāli situāciju nemainītu, tāpēc, ka rīcība ir tas, kas ir primārais, jo nevis konkrēts normatīvais akts. (…)
Bet vēlreiz, tad kāpēc igauņi un somi to tomēr dara? Es varbūt līdz galam nesaprotu.
Iespējams šeit ir politiski apsvērumi. Protams, tas dod arī konkrētāku žestu. Bet vēlreiz - dažādas valstis iet savu ceļu. Var šie akcenti būt. Arī Latvijā varam šo pārrunāt. Bet tas akcents ir bijis, ka mums ir jābūt gataviem rīkoties. Rīkoties ar sabiedrotajiem, reģionālajiem partneriem un svarīga NATO klātesamība, ja parādās riski, ko varam nodēvēt par militāru apdraudējumu.
INĀRA MŪRNIECE
Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja
Protams, ka to vajadzētu. Būtu jāpapēta. Un kopā ar mūsu Baltijas un ziemeļvalstīm tas jautājums būtu pētāms. un šādi grozījumi būtu nepieciešami.
Igauņi jau to ir izdarījuši. Jautājums kāpēc mēs tajā virzienā nekustamies. Aizsardzības ministrs saka, ka tas nebūtu vajadzīgs.
Nē, es nepiekrītu. Tas būtu vajadzīgs un būtu jāpapēta. Un arī igauņu pieņemtais likumprojekts būtu pētīšanas vērts.
ANDRIS SPRŪDS
aizsardzības ministrs (Progresīvie)
Vai normatīvie akti konkrētā vienā nacionālā valstī atrisinātu šo jautājumu - mana īsā atbilde - jā tas noteikti ir papildus signāls. Bet vai šis signāls ir efejtīvākais un izšķirošākais, es teiktu, ka ir citi prioritāri virzieni, rīcības un aktivitātes, kas jāveic.
Valsts Prezidents šo jautājumu mums komentēt atteicās sakot, ka tas esot Valdības darba uzdevums. Latvijas ārlietu ministrija Nekā personīga skaidro - "mēs sekojam līdzi ārvalstu rīcībai. Un tomēr nevarot izslēgt, ka, iegūstot jaunu informāciju par apdraudējumu raksturu, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, pilnveidojumi Latvijas normatīvajos aktos varētu tikt veikti."
Ārlietu ministrijas atbilde Nekā Personīga:
Ārlietu ministrija regulāri ir saziņā ar Baltijas reģiona kolēģiem un informēta par atsevišķu Baltijas jūras valstu sabiedroto, piemēram, Igaunijas, veikto darbu pie grozījumiem to nacionālajā tiesiskajā regulējumā. Tie ir saistīti ar iestāžu kompetenču, pilnvaru precizēšanu, kā arī kriminālprocesuālo darbību veikšanu.
Ārlietu ministrija turpinās konsultēties ar Baltijas jūras valstu sabiedrotajiem par vienotu izpratni, vēršoties pret apdraudējumu jūrā esošā starptautiski tiesiskā regulējuma ietvaros. Jāņem vērā, ka ar grozījumiem nacionālajos normatīvajos aktos nevar paplašināt valstu jurisdikciju ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, kur savukārt ir piemērojamas starptautiskās jūras tiesības.
Nav izslēgts, ka, iegūstot jaunu informāciju par apdraudējumu raksturu, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, pilnveidojumi Latvijas normatīvajos aktos varētu tikt veikti. Kompetentās iestādes pastāvīgi veic darbu pie šāda izvērtējuma un detalizētāku informāciju var sniegt attiecīgais resors.
Pašlaik Latvijas iestādēm ir pietiekošas pilnvaras un kompetences Latvijas nacionālās likumdošanas ietvaros, lai vērstos pret apdraudējumu jūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
Premjeres Evikas Siliņas padomnieks drošības jautājumos stāsta, ka apzinājis dienestu viedokli. Secinājums - mums likumdošanā neko mainīt pagaidām neesot nepieciešams. Sadarbība esot laba, ko parādījusi arī spēja ātri reaģēt, kad tika pārrauts LVRTC datu kabelis.
AIRIS RIKVEILIS
Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos
Starptautiskā ekspertu konsultāciju grupa, ko izveidoja pēc valstu un valdību vadītāju tikšanās Helsinkos, šobrīd vēl strādā. Tā, kā tur tas secinājums par to, kādā veidā varētu kopīgi rīkoties attiecībā uz Baltijas jūru, un tieši uz to starptautisko tiesību jautājumiem viņš vēl nav līdz galam noformulēts. Šis darbs šobrīd vēl notiek. Es nevaru komentēt attiecībā uz to, cik ilgi mums vēl kādu laiku tas prasīs. Bet skaidrs, ka starptautisko tiesību izmaiņas ir ļoti komplekss process, es neprognozētu, ka tas varētu tādā drīzā, pārskatāmā laikā mūs novest pie kāda rezultāta.
Kā intervijā teica Jūras spēku komandieris Māris Polencs - mūsu drošības iestāžu un armijas sadarbības procedūras ir krietni vienkāršākas nekā kaimiņvalstīm. Tāpēc likumu grozījumi nav tas svarīgākais. Bet, lai stiprinātu spējas pašiem sargāt Baltijas jūru, visdrīzākajā laikā būs vajadzīgi jauni kuģi. Polencs esot apzinājis bruņoto spēku vajadzības un ar šo sarakstu maijā iepazīstināšot aizsardzības ministru.