Tradicionāli tiek uzskatīts, ka pieklājība pret mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robotiem liek tiem reaģēt labāk, taču neviens neaizdomājas, cik daudz enerģijas šī pieklājība patērē, raksta theregister.com.
Nu, vismaz ne līdz pagājušajai nedēļai, kad kāds lietotājs vietnē “X” skaļi prātoja, cik daudz elektrības tiek sadedzināts, cilvēkiem sakot "lūdzu" un "paldies" “OpenAI” izstrādātajam tērzēšanas robotam “ChatGPT”. Atbildot uz to, uzņēmuma izpilddirektors Sems Altmens atzina, ka tas superlaboratorijai izmaksā miljoniem dolāru uzturēšanas izdevumos - naudu, kas, viņaprāt, tomēr ir tā vērta.
Desmitiem miljonu dolāru labi iztērēti," sacīja Altmans, piebilstot, ka "nekad nevar zināt", kad būtu laba ideja būt laipnam pret MI tērzēšanas robotu.
Tomēr “OpenAI” nav pilnībā pārskatāms par to, cik uzņēmumam izmaksā “ChatGPT” darbība, taču tas turpina pieņemt miljardu dolāru investīcijas. Altmans šā gada sākumā atzina, ka pat tā “pro” klases produkts, kura cena ir 200 ASV dolāri mēnesī, nenes peļņu
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra sagaida, ka globālais datu centru elektroenerģijas patēriņš laikā no šī brīža līdz 2030. gadam vairāk nekā dubultosies un MI virza lielāko daļu šī pieauguma.
Arī emisijas pieaug, palielinoties mākslīgā intelekta enerģijas pēdas nospiedumam. Gan “OpenAI” partneris “Microsoft”, gan “Google” ir atzinuši, ka viņu oglekļa pēdas ir palielinājušās, pateicoties MI, neskatoties uz apņemšanos samazināt emisijas. “Microsoft” pat apsver iespēju būvēt jaunu dabasgāzes spēkstaciju, lai apmierinātu savu vajadzību pēc elektroenerģijas.
Šīs izmaksas visticamāk turpinās pieaugt, jo MI skaitļošanas vajadzības kļūs arvien intensīvākas.
Citiem vārdiem sakot, lai arī cik vilinoši būtu palielināt “OpenAI” enerģijas rēķinu, apmainoties ar jaukiem vārdiem ar “ChatGPT”, varbūt vispirms jāpadomā par planētu.