Cilvēki bauda atpūtu un veldzējas ūdens tuvumā, taču pārgalvīgākie vairo glābšanas dienestu darbu un papildina nelaimes gadījumu statistiku. Kā galvenos noslīkšanas iemeslus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti min pārgalvību, veselības problēmas un alkohola lietošanu.
Visvairāk traumas gūst cilvēki, kas lec ūdenī uz galvas vai kājām, ienirst no liela augstuma vai metas ūdenī ieskrienoties. Pērn tā traumējušies vairāk nekā desmit cilvēku, bet šogad vismaz četri, tostarp 16 gadu vecs jaunietis, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) komunikācijas speciāliste Ilze Bukša.
Pārsvarā cietušie ir gados jauni vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. I. Bukša to izskaidro ar pārgalvību, jo arī gadījumos, kad peldvieta šķiet zināma, var būt mainījusies ūdenstilpes gultne, iemests kāds akmens vai cits priekšmets, kas traumē neapdomīgo lēcēju. Spilgts neapdomības piemērs ir gadījums ar pusaudzi, kurš pēc lēciena ūdenī uz galvas palicis ratiņkrēslā, bet šogad tāpat rīkojies viņa draugs, stāsta Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) Vaivari spinālo pacientu rehabilitācijas programmas vadītāja Anda Nulle.
Visbiežāk cilvēki gūst mugurkaula un kakla skriemeļu traumas, pēc kurām gaidāma mēnešiem ilga ārstēšanās. Ārste A. Nulle atklāj, ka reiboņi un sāpes sprandā ir mazākie veselības traucējumi, kas sagaida cietušos pēc traumu gūšanas uz ūdens. Smagākos gadījumos cilvēki lauž sprandu, viņus sagaida paralīze un citas veselības problēmas, vieglākos gadījumos var rasties, piemēram, kustību traucējumi, kad var būt grūti veikt precīzas kustības – noturēt rokā pildspalvu un tamlīdzīgi. Rehabilitācija ilgst vairākus mēnešus, taču pacientiem turpmāk jārēķinās ar veselības problēmām vai pat dzīvi ratiņkrēslā, skaidro A. Nulle.
Pērn VUGD no ūdenstilpēm izcēlis 146 noslīkušos, tostarp astoņus bērnus. Vistraģiskākais bija pagājušā gada jūlijs, kad VUGD glābēji no ūdenskrātuvēm izcēla 49 noslīkušos, šogad kopumā izcelti 35, tostarp deviņi jūnijā, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.
***
UZZIŅAI
Kā zināt, ka peldvieta ir droša
• Jāpeldās vietās, kas paredzētas šim mērķim un kur ir norāde
• Peldvietas krasts ir lēzens, vēlams, ar cietu pamatu
• Upē jāizraugās vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu
• Jāpārbauda, vai ūdenstilpes gultne nav bedraina vai dūņaina; tas jādara, arī pirmo reizi sezonā peldoties zināmā vietā
• Nepeldieties vietās, par kurām neesat drošs vai kur peldēšanās ir aizliegta
Avots: VUGD