Iztīrīta daļa Vircavas upes

Jelgavas novada pašvaldības darbinieki un arī vides aktīvisti 5. augustā sadarbībā ar Europe Direct informācijas centru iesaistījās vides akcijā, organizējot Vircavas upes posma tīrīšanu.

Sākotnēji plānotās aktivitātes vairāk tika sasaistītas ar projektu, taču pašu rokām paveiktais un patiešām redzamais efekts upes posma attīrīšanā sniedzis pārliecību, ka līdzīgs pasākums organizējams regulāri arī citu upju posmos. Vircavas upe konkrētajā posmā pēc tīrīšanas pārliecinoši atguvusi straujteci un spēku.

Hidrobiologs un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Andris Urtāns vispirms klātesošos iepazīstināja ar šīs tēmas nozīmību un situāciju mazajās upēs, vienlaikus sniedzot noderīgu pamācību, kā pareizi un pēc iespējas efektīvāk upi var tīrīt. Teorētiski iegūtās zināšanas varēja praktiski pielietot, darbojoties Vircavas upes gultnes tīrīšanā.

„Bruņojušies” ar izkaptīm, grābekļiem, zāģiem, ķekšiem un cimdiem, upes tīrītāji, sekojot profesionāliem norādījumiem, centās veikt konkrēta Vircavas upes posma tīrīšanu, kas, neskatoties uz ierobežoti ieguldītajiem resursiem, raksturojama kā „palīdzīga roka” upei. Pasākumā iesaistījās gan pašvaldības darbinieki, gan vides aktīvisti, lai iesāktais kļūtu par impulsu tālākām aktivitātēm centienos attīrīt Jelgavas novada upes.

Centieni veicināt gan upju straujteču atjaunošanu, attīrīšanu, aizaugšanas novēršanu pēdējos gados ir aktuāls jautājums vairāku vides aktīvistu pasākumos, cenšoties problēmas risināšanai piesaistīt gan Eiropas Savienības līdzekļiem, gan līdzīgi domājošus un darboties gribošus cilvēkus.

„Tā kā Jelgavas novadam upju tīkls ir ļoti blīvs un upes ir mūsu bagātība, nevaram atļauties par tām nerūpēties. Jāņem vērā, ka mums kā lielā mērā lauksaimniecības novadam intensīvā nitrātu deva, kas nonāk upēs, ātri tās aizaudzē. Aizaugumi ar ūdensaugiem, koku sagāzumi un pārlieku pārkārušies zari, straujteces samazināšanās ir teju katras mazās upes problēma. Ir upju posmi, kur nepieciešama profesionāla tehnika un arī vērā ņemamas finanses, lai koriģētu un atjaunotu krasta līniju, attīrītu pašu upes gultni. Taču daudzviet kaut vai upes izpļaušana, zaru izvākšana, akmeņu ievietošana straujteces nodrošināšanai ir būtiski palīdzības soļi, lai upe atgūtu savu bioloģisku komfortu un varētu tālāk pašattīrīties. Piemēram, nereti gadās, kad iedzīvotāji protestē pret upes profesionālu tīrīšanu ar tehnikas palīdzību, iebilstot pret krastu izbagarēšanu. Tad vienīgā alternatīva ir pašu iedzīvotāju rūpes par upes regulāru attīrīšanu līdzīgi kā pavasara talku. Tomēr mēs kā pašvaldība noteikti meklēsim iespējas piesaistīt projektu līdzekļus šāda veida aktivitātēm Jelgavas novada upju tīrīšanai, piemēram, jau šī gada nogalē gaidāmajos dažādu finanšu instrumentu projektu konkursos” atzīmē vides speciāliste Inguna Skutele.

Svarīgākais