Vairākas reizes gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīko konkursus, kur Latvijas pašvaldībām ir iespēja iegūt finansējumu ūdens apgādes sistēmu izbūvei vai rekonstrukcijai.
Katrā konkursā naudu iegūst 50 līdz 60 pašvaldības, un šāda aktivitāte saglabāsies līdz 2013. gada beigām, kad noslēgsies Kohēzijas fonda līdzekļu sadalījums. Pēc tam Eiropā plānos 2014.–2020. gada finansējuma prioritātes, taču VARAM ministrs Raimonds Vējonis sola, ka Latvijas galvenais uzdevums būs panākt, lai visi iesāktie ūdens apgādes projekti tiktu pabeigti.
85% dod par velti
«Vides sektors ir viens no sektoriem, kas visvairāk investē Latvijas ekonomikā, un no mūsu ministrijas lielākā daļa Eiropas finansējuma aiziet tieši ūdens saimniecības sakārtošanai. Galvenokārt tas vērsts uz dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu, kas nozīmē dažādu ūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību un tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju. Otrs būtiskais bloks ir notekūdeņu iekārtu rekonstrukcija un būvniecība,» saka R. Vējonis.
Procedūra naudas piesaistīšanai ir klasiska – ministrija rīko konkursu dažādās kategorijās, un atsevišķa grupa ir gan lielajām, gan mazajām pašvaldībām. Tas nozīmē, ka šajos konkursos nedarbojas bieži vien novērotā prakse, proti, uzvar tas, kurš ir lielāks.
No Eiropas Savienības (ES) fondiem pašvaldības var saņemt aptuveni 85% nepieciešamā finansējuma, pārējos 15% iegulda vai nu pašvaldība, vai pašvaldības uzņēmums. Agrāk līdzfinansējumu piešķīra valsts, taču šobrīd tas nav iespējams. «Šī formula ir ļoti izdevīga, jo varam saglabāt zemākus tarifus, nekā tas būtu situācijā, ja visas izmaksas būtu pilnīgi jāsedz par Latvijas naudu,» uzsver ministrs.
Kurš grib mazgāties brūnā ūdenī?
Ūdens bieži vien ir netīrs ne tikai urbānās attīstības dēļ, bet pašu cilvēku tuvredzīgo lēmumu dēļ. Piemēram, mājās, kur ūdens tiek ņemts no akām, ir gadījumi, kad tiek ieraktas atklātas vircas bedres, un tas nozīmē, ka ūdenī var parādīties slāpeklis un fosfors, kas to padara nelietojamu. Tāpēc ministrija cenšas nodrošināt, lai visiem būtu iespēja pieslēgties centrālajam ūdensvadam.
«Daudzviet ūdens, kas nāk no urbuma, satur dzelzi. No vienas puses, tas ir dabisks elements, kas nav bīstams, taču, no otras puses, tas dod brūno krāsu uz izlietnēm. Kuram gan gribas iet vannā ar brūnu ūdeni?» retoriski jautā R. Vējonis.
Dzelzs rada problēmas vietās, kur ūdensapgādes tīkli ir veci – celti 60. un 70. gados, tāpēc caurulēs sakrājas nosēdumi, un tās aizaug.
Viskvalitatīvākais ūdens Latvijā ir pie jūras, Vidzemes augstienē un Latgales austrumu daļā. Savukārt no projektu attīstīšanas viedokļa aktīvākais ir Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģions, bet mazāka rosība vērojama Pierīgā.
R. Vējonis stāsta, ka kūtrums, iespējams, ir tāpēc, ka Pierīgā liela daļa pašvaldību naudu saņēmušas jau 2000./2002. gadā, taču problēmas šajā reģionā ir joprojām.
Piemēram, Ādažos ūdens attīrīšanas iekārtas izbūvētas tikai šogad, savukārt līgums par Mārupes attīrīšanas iekārtu paplašināšanu noslēgts tikai pirms divām nedēļām.
Attīstība turpinās
«Raugoties no vides aspektiem, esam ļoti progresīva un zaļa valsts, pat viena no zaļākajām Eiropā. Ne tikai tāpēc, ka mums ir daudz mežu un tīru ūdeņu, bet tāpēc, ka radusies iespēja vairāk attīstīt savu infrastruktūru un ieviest modernākās tehnikas,» saka R. Vējonis. Ir dzirdēti stāsti, ka daudzējādā ziņā esam aizsteigušies priekšā vecajām Eiropas valstīm, un ministrs apstiprina, ka šādās runās ir liela daļa patiesības. Proti, vecā Eiropa savus ūdens tīklus ir būvējusi pirms 20 un 30 gadiem, savukārt Latvijā šobrīd tiek ieviestas modernākās tehnoloģijas.
Ūdenssaimniecības attīstīšana Latvijā plānota vismaz tuvāko deviņu gadu perspektīvā, un nākamais finansējuma konkurss gaidāms jau šī gada beigās, un tas būs domāts mazajām pašvaldībām, norāda ministrs.
***
UZZIŅAI
No 2005. līdz 2010. gadam vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000:
izbūvētas 78 jaunas ūdens sagatavošanas iekārtas;
rekonstruētas 24 ūdens sagatavošanas iekārtas;
paplašināti ūdens apgādes tīkli par 59 km;
rekonstruēti 96 km ūdens apgādes tīklu.
Vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000:
izbūvētas 18 jaunas ūdens sagatavošanas iekārtas;
rekonstruētas 8 ūdens sagatavošanas iekārtas;
paplašināti ūdens apgādes tīkli par 212 km;
rekonstruēti 94 km ūdens apgādes tīklu.
57% Latvijas iedzīvotāju pieejami centralizēti dzeramā ūdens apgādes pakalpojumi.
Rubrika veidota no apmaksātiem materiāliem