„Vai priekšlikumi par viendzimuma partnerattiecību regulējumu ir uzskatāmi par atbilstošiem Latvijas normatīvajiem aktiem, tradicionālajām vērtībām sabiedrībā, ģimenes izpratnei?” – tāds ir viens no jautājumiem, kas šodien tiks diskutēts tiesībsarga rīkotajā publiskajā diskusijā par partnerattiecību tiesisko regulējumu.
Viens no sabiedriskās ekspertu komisijas ekspertiem, kas piedalās diskusijā, ir Jānis Rožkalns, Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdētājs.
Piedāvājam interviju ar Jāni Rožkalnu.
- Kas mainījies kopš tā laika, kad pēdējoreiz tika manītas homoseksuālo personu aktivitātes pavasara gājienos pa Vērmanes parku? Kāpēc tiesībsargs rīko diskusiju?
- Seksuālo minoritāšu biedrība Mozaīka ir iesniegusi Seimā partnerattiecību likuma projektu ar 16 sadaļām. Faktiski tas nokopēts no Likuma par laulību, pēdējā vārda vietā liekot „viendzimuma partnerattiecības”. Ja Mozaīkas piedāvātais likums tiktu pieņemts, viņu t.s. partnerattiecības iegūtu laulību statusu. Virkne institūciju ir pateikusi, ka likuma izmaiņas nav nepieciešamas.
- Kas ir šīs institūcijas?
- Vispirms jau Tieslietu ministrija. Tā uzsver, ka „viendzimuma pāru tiesības un likumiskās intereses tiek Latvijā aizsargātas pienācīgā kārtā tāpat kā jebkuras citas personas tiesības un likumiskās intereses bez jebkādas diskriminācijas; līdz ar to Tieslietu ministrija uzskata, ka nav nepieciešams speciāls regulējums viendzimuma pāru tiesiskai aizsardzībai”. Šo atbildi 2011.gada 28.jūnijā parakstījusi valsts sekretāra vietniece L.Medina. Rakstisku vērtējumu šim likumprojektam sniegusi arī Latvijas Juristu biedrība, kas atzinusi to par antikonstitucionālu, tas ir, neatbilstošu Satversmes 110.pantam. Juristu biedrība uzskata, ka šādu likumprojektu bīdīšana grauj tradicionālo ģimenes institūtu. Juristu biedrības atzinumu 2011.gada 23.maijā parakstījuši Aivars Borovkovs un Gvido Zemribo. Savukārt 2011.gada 15.septembrī kardināls Jānis Pujats ar savu parakstu apstiprināja 240 Latvijas ārstu vēstuli valdībai, kur citastarp ir teikts: „Ir kategoriski nepieļaujami neliela ļaužu grupas mēģinājumi popularizēt sabiedrībā amorālu uzvedību un, dezinformējot likumdošanas institūcijas par homoseksualitātes būtību, ievazāt šo netikumu dažādās sabiedriskās dzīves jomās.” Ārsti savā vēstulē aicina apturēt jebkuras likumdošanas iniciatīvas, kuras pieļauj viennozīmīgi nosodāma netikuma izplatīšanos.
- Ko nozīmē – apstiprināja ar parakstu?
- Šī vēstule nonāca kardināla Pujata rokās, un viņš apstiprināja, ka ir pats savām acīm redzējis šos ārstu parakstus.
- Kādēļ tagad tie ir slēpti?
- Ja ārstu vārdi nonāks publiskajā telpā, pret viņiem tiks organizēta iznīcinoša kampaņa. Protams, ne visi ārsti izvairās atklāti paust savus uzskatus: žurnāls Klubs 2009.gadā publicēja ārsta venerologa Jāņa Ķīša uzskatus par homoseksuālismu, un tie bija krasi negatīvi.
- Kāpēc sabiedrībā nemana nekādu reakciju uz šo likumdošanas iniciatīvu?
- Tāpēc, ka visiem ir apnikušas homoseksuālistu aktivitātes. Interesanti, ka tad, kad Valdis Zatlers vēl bija Valsts prezidents, viņš nosodīja šo likumdošanas iniciatīvu, toreiz viņš bija pārliecināts, ka viendzimuma partnerattiecības nav saistāmas ar laulības institūtu. Bet tad, kad Zatlera kungs vairs nebija prezidents, viņš pēkšņi iemīlēja šo likumprojektu. Acīmredzot vajadzēja gatavoties vēlēšanām un zvejot balsis. Bet kur tad paliek valsts intereses?
- Jūs Tiesībsarga birojam nosūtījāt vēstules 15.septembrī un 27.oktobrī, kurās aicinājāt netērēt laiku un valsts naudu, apkalpojot „šādu organizāciju” (domāta Mozaīka) pasūtījumus, vai nākt klajā ar publisku aicinājumu respektēt Satversmes 116.punktu, aizsargājot ģimeni, bērnus un visu sabiedrību no homoseksuālisma propagandas. Esat arī pulcējies kopā ar citiem ekspertiem, jūs esat runājuši par šīm tēmām.
- Jā, un visiem ekspertiem ir vienādas domas: homoseksuālisma propaganda un attiecīgas likumdošanas iniciatīvas nav pieļaujamas. Savas partnerattiecības homoseksuālisti bez problēmām var nodrošināt arī esošās likumdošanas ietvaros. Bet tiesībsargam Jurim Jansonam tas acīmredzot šķiet nepietiekami, un 29.novembrī Eiropas mājā tiek rīkota konference par šo tēmu. Pārdesmit homoseksuālistu interešu dēļ sabiedrība tiks atkal uzvandīta. Nesaprotu, kāpēc Jansona kungs ieņem neitrālu pozīciju šajā principiālajā jautājumā. Vēl vairāk: viņš uz divām manām vēstulēm vienkārši atrakstījās, būtībai nemaz nepieskaroties. Es un citi eksperti ierosināja izbeigt homoseksuālistu provocētā jautājuma skatīšanu, taču mūsos neieklausījās. Izskatās, ka Tiesībsarga birojā strādā Mozaīkas lobijs... Bet tā nedrīkst būt, jo birojam jāpārstāv tautas vairākuma viedoklis, nevis kaut kāda homoseksuālistu brigāde. Tāpēc es atgādināšu, kas rakstīts Satversmes 116.pantā: „Personas tiesības, kas noteiktas (..) pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Es lieku uzsvaru uz vārdu „tikumība”. Es atgādinu, ko žurnālā Kabinets teicis akadēmiķis Kalnbērzs: „Ir pat bīstami homoseksuālismu atzīt par normu. (..) Ja visi vienbalsīgi pieņemsim, ka homoseksuālisms ir norma, (..) tad cilvēcei neizbēgami draud izmiršana. (..) Ja kāds no maniem kolēģiem atklāti pateiks, ka homoseksuālisms tomēr ir anormālība un zināmā mērā patoloģija, tad uzreiz iegūs zīmogu, ka viņš ir cilvēks, kurš ir pret cilvēktiesībām.” Bet cilvēktiesības ir politisks jēdziens, un patlaban ar to notiek manipulācijas. Tāpēc uzskatu, ka jābrīdina sabiedrība par homoseksuālistu aktivitātēm, jo viņi vēlas ielikt kāju likumdošanas durvīs, lai vēlāk tās prastu atvērtu līdz galam.