Rīt noslēgsies pieteikšanās konkursam uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa vietu, un šajās dienās gaidāma vislielākā aktivitāte. Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Ināras Mūrnieces sacītā, līdz vakardienai oficiāli bija pieteikti pieci kandidāti, taču pretendentu ir daudz vairāk, jo ne visi ir apstiprināti komisijā.
Mediju nozares eksperti ir nobažījušies, ka padomē varētu nonākt politiskie lobiji.
Kandidāti pārklājas
Līdz šim publiski zināmi bija pieci no oficiāli pieteiktajiem NEPLP kandidātiem. Proti, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) padomē vēlas redzēt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ilmāru Muulu, raidījumu studijas Mistrus Media vadītāju Gintu Grūbi, žurnāla Ir.lv žurnālisti Anitu Braunu, kā arī portāla Politika.lv producenti Ilzi Straustiņu. Piektā kandidāte ir pašreizējā NEPLP vadītāja vietniece Dace Buceniece. Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) uzskata, ka D. Buceniece ir piemērota kandidāte, kā vienu no argumentiem norādot, ka NEPLP jānodrošina pārmantojamība. LŽS vakar publiskoja vēl divus kandidātus – padomē tā vēlas redzēt bijušo politiķi un populārā raidījuma Pie vecā ratiņa vadītāju Violu Lāzo, kā arī sabiedrisko attiecību speciālistu Kristianu Rozenvaldu.
Četrus pretendentus izvēlējusi arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), kura NEPLP virza agrāko Latvijas Televīzijas vadītāju Rolandu Tjarvi, bijušo žurnālistu Edvīnu Inkēnu, Renāru Neimani un līdzīgi kā LŽS – V. Lāzo.
LRA vadītāja Gunta Līdaka atklāj, ka tirpināti astoņi kandidāti, taču par derīgiem asociācija uzskata tikai četrus. «Nav pārsteigums, ka izvēlējāmies tieši šos četrus – industrijai ir skaidrs, ka viņi saprot, kas notiek nozarē. Protams, vēlamies redzēt arī citus kandidātus,» saka G. Līdaka.
Vērtēšanas sistēmas nav
Rīt noslēgsies kandidātu pieteikšana Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, pēc tam apmēram divu nedēļu laikā pārbaudīs, vai kandidāti juridiski atbilst konkursa nosacījumiem. Savukārt pēc tam komisija kopā ar sabiedriskajām organizācijām izvētīs piecus labākos kandidātus, par kuriem lems Saeima. «Aicināsim šos cilvēkus uz komisiju un prasīsim, kāda ir viņu vīzija. Vērtēsim arī kompetences līmeni,» par vērtēšanas kritērijiem stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece. Viņa uzsver, ka par atbilstošākajām kandidatūrām lems visi deputāti kopā, taču vienotas vērtēšanas sistēmas nav. Var noprast, ka vērtēšana notiks pēc personīgajām simpātijām. «Par jauno padomi Saeimai vajadzētu nobalsot līdz nākamā gada 1. februārim,» cer I. Mūrniece.
Jārūpējas par visiem medijiem
LRA vadītāja G. Līdaka norāda, ka kandidātu izvērtēšanā iespējami daudz jāiesaista sabiedrība, lai visi saprastu, cik kompetenti ir NEPLP kandidāti. «Negribu, ka tiktu realizētas politiskas intereses un konkrētu pasākumu lobiji. Negribam, lai padome kļūtu par ieroci cīņai par varu Nacionālās radio un televīzijas padomē un ietekmi sabiedriskajos medijos, jo apkārt ir vēl rinda komercmediju,» saka speciāliste. Viņa piebilst, ka pagaidām par politiskiem spiedieniem signālu nav. «Līdzšinējā prakse bija tāda, ka padome tikai uzsver, ka ir kontrolpaketes turētāja, un rūpējas tikai par vienu daļu industrijas – sabiedriskajiem medijiem. Ja tāda nostāja būs arī turpmāk, tad mums kā Igaunijā ir jātaisa divas padomes,» uzsver G. Līdaka.
***
Pēc kādiem kritērijiem jāveido NEPLP?
Edgars Kots, Latvijas Televīzijas vadītājs:
– Padomes locekļiem jābūt ar nevainojamu reputāciju, politiski neitrāliem, ar zināšanām mediju darbībā un atpazīstamību sabiedrībā. Kā televīzijas vadītājs esošajā padomē īpaši lielus mīnusus nesaskatu un man nav pārmetumu nedz Ābramam Kleckinam, nedz Dacei Buceniecei, varu vien teikt paldies par sadarbību. Negribētu, ka jaunajā padomē nokļūst cilvēki, kuriem nav finanšu un juridisku zināšanu. Neapšaubāmi radīsies problēmas, ja padomē nokļūs vienas vai otras industrijas pārstāvja cilvēks. Ja komercmediju lobijs padomē gūs pārsvaru, tad sabiedriskajiem medijiem izdzīvot būs daudz grūtāk.
Jurģis Liepnieks, polittehnologs:
– Domāju, ka padome ir viena tām institūcijām, kuru pēdējos gados hroniski vajājušas neveiksmes un nespēja efektīvi vadīt nozari. Tas attiecas gan uz licenču izsniegšanu, gan šobrīd aktuālo komerctelevīziju jautājumu. Būtu ļoti svarīgi, lai tur atrastos cilvēki, kuriem padome ir nevis pensionēšanās vieta vai kuri nav spējīgi neko darīt biznesā vai politikā, bet kuri tiešām ir lemtspējīgi. Tur vajag cilvēkus, kuri spēj ietekmēt procesus, jo problēmu šajā nozarē ir ļoti daudz. Šobrīd atliek vien gaidīt, kādi būs kandidāti, un tad arī varēs saprast, kādas intereses viņi pārstāvēs.