Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.
– Kāda situācija šobrīd ir Liepājā pēc Krājbankas krišanas? Vai pašvaldība jūtas stabila šajā laikposmā?
– Tāpat kā citi Latvijas iedzīvotāji, gribu dzirdēt valdības oficiālo skaidrojumu par Latvijas Krājbankas situāciju. Gribu dzirdēt par to, ko darījuši vai nav darījuši banku uzraugi. Kādi ir secinājumi un kādi ir uzdevumi, lai novērstu līdzīgas situācijas? Es gaidu valdības vai Latvijas Bankas ziņojumu par banku sistēmas stabilitāti valstī. Kas mūs sagaida pēc Bankas Baltija, Parex bankas vai Latvijas Krājbankas krišanas? Iedzīvotāji ir zaudējuši savus ietaupījumus, vēl trakāk – iztikas līdzekļus. Vai tiešām varēja nemanīt bankas šaubīgos darījumus jau pirms diviem gadiem? Neuzticība valstij turpina augt. Ja noguldījumu garantiju fonds jau šobrīd ir iztukšots, vai tas nozīmē, ka garantijas ir, bet naudas nav? Iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības ar vēl lielākām aizdomām uzticēs naudu bankām vai neuzticēs nemaz, zudīs naudas apjoma kontrole valstī. Absurds ir tas, ka likumdošana neparedz atgūt no likvidējamās bankas līdzekļus «to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, tajā skaitā tranzītfondiem». Liepājas pašvaldības gadījumā situācija nav tik traģiska, bet ir daudzas pašvaldības, kas ir neapskaužamā situācijā. Daudz sarežģītāk ir ar uzsāktajiem projektiem, kuru īstenošanai paredzētie līdzekļi, piemēram, SIA Liepājas Olimpiskais centrs atgūtais PVN 760 034,45 latu apmērā, palikuši Latvijas Krājbankā, bet tas bija paredzēts attīstības projektiem.
– Varbūt šāds banku bojāejas scenārijs neatkārtosies?
– Nevaram būt droši, ka neatkārtosies. Bet iespējams, ka mums jārēķinās ar kārtējo nodokļu pieaugumu un sociālo garantiju mazināšanu kādas bankas glābšanas vārdā. Ir īstais brīdis Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) rīkoties mērķtiecīgāk, veikt rūpīgāku kontroli un uzraudzību, paredzēt iespējamos un reālos scenārijus ne tikai krāpnieciskiem gadījumiem, bet arī bezcerīgo kredītu novājinātām bankām. FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanās ir likumsakarīga. Banku sistēmas kontroles trūkums Latvijas iedzīvotājiem maksās ļoti dārgi.
– Kas palicis Krājbankā no pilsētas līdzekļiem?
– Krājbankā palicis iedzīvotāju iemaksātais nekustamā īpašuma nodoklis 29 095,48 latu apmērā, Sociālā dienesta iedzīvotāju līdzmaksājumi par komunālajiem pakalpojumiem sociālajās dzīvojamajās mājās – 442,71 lats un SIA Liepājas namu apsaimniekotājs iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem 869,33 latu apmērā. Tas nav būtisks naudas apjoms uz pilsētas kopējā budžeta fona, tāpēc pašvaldību tas neietekmēs.
– Kāda situācija Liepājā ar bezdarbu?
– Jāpaskatās dažu gadu griezumā. Tas pakāpeniski kritās kopš lielākās krīzes 1995., 1996. gadā, 2008. gadā tas bija tikai 4,5%, un mērķtiecīgi tajā laikā tika attīstīta rūpniecība, kas lielākoties orientējās uz eksportu, un toreiz jēdziens «bezdarbs» īsti vairs nebija vietā: trūka darbinieku! Tad 2008. gada vidū pasaulei uzkrita krīze, gada otrajā pusē apstājās ražošana, darba vietu skaits arvien samazinājās, un bezdarbs uzauga līdz 19%. Šobrīd bezdarbs ir 12%. Ja man jautā, kuras krīzes mani visvairāk uztrauc, atbildu: Eiropas krīzes. Kāpēc? Tāpēc, ka pilsētas rūpniecība ir 44% no kopīgās ekonomikas un 99% no tās orientējas uz eksportu. Mēs esam atkarīgi no tā, kas notiks ar Grieķiju, ar citām problēmvalstīm, ar eirozonu.
– Vai jums ir zināms, cik daudz liepājnieku aizbraukuši meklēt darbu ārzemēs?
– Precīzu datu nav, bet tie, kas ir, mainās: ir cilvēki, kas atgriežas, jo kādu laiku bijuši ārpus valsts kā viesstrādnieki. Tādā veidā strādā vairākas būvnieku brigādes, tā darbojas, piemēram, Ulda Pīlēna uzņēmums – montē mājas, īpaši stikla fasādes, ko paši ražo. Tie, kuri aizbrauc, valstij vai pilsētai jau neatskaitās. Bet krīzes laikā tas ir saprotams, un, ja cilvēki, ārzemēs ieguvuši kādas zināšanas, atgrieztos, tas būtu pats labākais.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"