Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (49%) aizvadītajā gadu mijā ir nosprauduši kādus konkrētus plānus, mērķus vai apņemšanās, ko paveikt 2011.gada laikā. Turklāt gandrīz trīs ceturtdaļas no tiem (72%) šos plānus vēl aizvien atceras, bet 28% atceras plānošanas faktu, taču plānu saturu ir jau aizmirsuši.
No tiem iedzīvotājiem, kuri aizvadītajā gadu mijā nosprauda sev kādus plānus šim gadam un vēl aizvien tos atceras, kopumā tikai 12% apgalvo, ka viņiem ir izdevies pilnībā nosprausto īstenot. Lielai daļai (41%) tas nav izdevies pilnībā, bet gan lielā mērā. Savukārt 34% apgalvo, ka viņiem plānus ir izdevies īstenot tikai mazliet, bet 11% – ka nemaz. Taču, ja pieņem, ka lielākā daļa no tiem, kuri pirms gada plānus nosprauda, taču tagad pat neatceras nospraustā saturu, visdrīzāk tos nav īstenojuši, tad var pieņemt, ka patiesībā mazāk kā puse plānu nospraudēju ir pilnībā vai lielā mērā tos īstenojuši, informē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka kopumā 52% Latvijas iedzīvotāju gatavojas 2012.gadam nospraust kādus plānus, mērķus vai izteikt sev apņemšanās. Turklāt 23% to plāno noteikti darīt, bet 29% apgalvo, ka visdrīzāk to darīs. Kopumā decembra vidū tikai mazliet vairāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bija stingri pārliecināts, ka gadu mijā sev nekādus plānus nenospraudīs, bet 11% sev nebija uz šo jautājumu atbildējuši.
Vērtējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes, atklājas, ka kopumā plānus 2012.gadam biežāk gatavojas nospraust gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem – 62%), iedzīvotāji, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība (63%) kā arī Latgalē (63%) un Rīgā (56%) dzīvojošie. Savukārt retāk – gados vecākie iedzīvotāji (vecuma grupā 55 – 74 gadi tikai 36%), iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība (39%), Vidzemē (41%), Kurzemē (48%), kā arī lauku apvidos dzīvojošie (44%). Krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji gadu mijā nākotnes plānus gatavojas nospraust nedaudz biežāk (57%) nekā tie, kas ģimenē sarunājas latviešu valodā (48%).