Krimināltiesai jālemj par ogļu termināļa pārdošanu

Tā dēvētajā Lemberga prāvā procesā neiesaistītas juridiskas personas atkal lūdz krimināltiesai risināt civiltiesiskus jautājumus – šoreiz intriga solās būt īpaši spraiga.

Izrādās, akciju sabiedrība Ventspils tirdzniecības osta (VTO) vēlas pārdot tai piederošos 50% akciju sabiedrības Baltic Coal Terminal akciju. Pircējs ir otrs Baltic Coal Terminal īpašnieks – SIA Indtec Baltic Coal (IBC). Lai gan pat termināļa būvniecība izmaksājusi 70 miljonus eiro (attiecīgi – 50% no šīs summas ir 35 miljoni eiro), akciju pārdošanas darījuma summa ir 18 miljoni eiro.

Grib tiesas akceptu

Latvijā akciju sabiedrības akcionārus publiskos reģistros nav iespējams uzzināt, tomēr parasti samērā precīzi var konstatēt, kas kontrolē attiecīgo uzņēmējsabiedrību. Atbilstīgi datu bāzes Firmas.lv informācijai, VTO pilnībā kontrolē Šveices advokāta Rudolfa Meroni ilggadējie pārstāvji dažādās uzņēmējsabiedrībās – padomē ir gan pats R. Meroni, gan Diāna Jukna, valdē darbojas Diānas vīrs Alvis Hāze, viņa brālis Jānis Hāze, Deivids Anstis Gajs u.c. Savukārt IBC nepārprotami ir krievu kontrolēts uzņēmums – kontrolpakete pieder Kemerovas apgabalā reģistrētai kompānijai Šahta Zarečnaja.

Ņemot vērā, ka ir uzlikts arests Aivara un Anrija Lembergu patiesā labuma guvēju tiesībām VTO, abi darījuma partneri – VTO un IBC – lūdz tiesu faktiski akceptēt akciju pārdošanu. Abi lūdzēji gan paši esot izpētījuši, ka likumisku šķēršļu Baltic Coal Terminal (BCT) akciju pārdošanai nevajadzētu būt arī bez tiesas akcepta. Viņi tiesai skaidro: «VTO pieder BCT akcijas pašas VTO labā un nevis Lembergu ģimenes labā, vai viņu kontrolēto sabiedrību labā. Tās nav VTO piederošās BCT akcijas, kas ir tikušas arestētas ar Latvijas lēmumiem. Arestētas ir patiesā labuma guvēja tiesības. Nav noteikti nekādi VTO akcionāra tiesību ierobežojumi izlietot savas parastās tiesības kā BCT akcionāram. Tādējādi Latvijas lēmumiem nevajadzētu kalpot par šķērsli VTO piederošo BCT akciju pārdošanai un šī aktīva (akciju) aizstāšanai ar citu aktīvu, kam ir tāda pati vai lielāka vērtība.» Tomēr darījuma partneri lūdz tiesu informēt par tās nostāju – ir vai nav vajadzīga speciāla atļauja VTO piederošo ogļu termināļa akciju pārdošanai.

Bankrota priekšā?

Vēstulē tiesai uzņēmumi norādījuši, ka akcijas nepieciešams pārdot, lai stabilizētu finansiālās grūtībās nonākušo ogļu termināli un arī lai finansiāli neciestu VTO gadījumā, ja iestātos BCT maksātnespēja. Vēstulē tiesai teikts, ka BCT savu darbību uzsācis 2009. gadā. Kravu plūsma uz termināli izrādījusies krietni zemāka par plānoto, kas radījis robus naudas plūsmā, lai nodrošinātu 70 miljonu eiro kredīta atmaksu banku konsorcijam Nordea Bank Finland, DNB banka un UniCreditBank.

Pagaidām ogļu terminālis ir pildījis savas saistības pret bankām, «pateicoties finansiālajam atbalstam, Baltic Coal Terminal subsidēšanai un aizdevumiem, ko veikusi tikai IBC un tās mātes sabiedrības». Bet «tā vairs nevar turpināt». Iesniedzēji skaidro: «Ja saistības pret bankām netiks pildītas, bankas realizēs to aizdevuma nodrošinājumu un pārņems termināļa īpašuma tiesības. Šādā gadījumā BCT maksātnespēja un bankrots būtu loģisks iznākums.»

Skaista blēdība

Prokurori pauda viedokli, ka lūgums pārdot BCT akcijas ir atbalstāms. Tikai 20,161% (tik daudz patiesā labuma guvēju tiesību esot arestēts) no šīs summas (vairāk nekā 3,6 miljoni latu) jāieskaita Rīgas apgabaltiesas kontā, jo «patiesā labuma guvēja tiesības nav abstraktas un nenovērtējamas. Tieši otrādi – tās ir novērtējamas naudas izteiksmē un tās dod tiesības piedalīties uzņēmumu pārvaldē.»

Savukārt A. Lembergs uzsvēra, ka šeit būtībā ir runa par to, kā tiek uzraudzīta kriminālprocesā arestētā manta – kā R. Meroni jeb, A. Lemberga vārdiem, Ostaps Benders, pilda viņam uzticētos pienākumus. «Manta tādā veidā tiek pārvaldīta, lai novestu to līdz nulles vērtībai, līdz bankrotam, kā to raksta Ventspils tirdzniecības osta pati savā iesniegumā tiesai. Gan nekārtojot saistības pret bankām, gan arī uzņemoties papildu saistības, kas nebija paredzētas biznesa plānā pret Baltic Coal Terminal otru akcionāru,» situāciju raksturoja A. Lembergs. Viņš atgādināja vēl citu arestētās mantas uzraudzīšanas piemēru – savulaik plaukstošo, bet nesen līdz bankrotam nolaisto celtniecības uzņēmumu Venceb.

A. Lembergs uzsvēra, ka akcijas plānots pārdot nevis par to reālo tirgus vērtību, bet gan samazinātu vērtību. Pēc viņa domām, 50% BCT akciju pārdošanas cenai vajadzēja būt 50 miljoni. Ņemot vērā, ka tā tiek pārdota par 18 miljoniem, «tad tā zādzība, es gribētu teikt, ir apmēram 32 miljoni. Prokurori to akceptē, un arī droši vien arī tiesa to akceptēs. To, vai Ostaps Benders dalās ar lēmuma pieņēmējiem, es neapgalvoju, jo es to nevaru apgalvot. Bet, ņemot vērā to, cik naivi izturas apsūdzības uzturētāji, kuri it kā esot prokuratūras spīdekļi, jādomā, ka viņi nav tik aprobežoti, lai nesaprastu, par kādām mahinācijām ir runa. Un ar skaistām acīm viņi raugās naudas virzienā. Mūsu priekšā ir viena skaista blēdība, skaista mahinācija, kā Ventspils tirdzniecības ostai tiek nozagti, pēc mana vērtējuma, aptuveni 32 miljoni latu,» teica A. Lembergs.

Slepenā sarakste

Saistībā ar VTO un IBC iesniegumu tiesai advokāts Jānis Rozenbergs pieteica lūgumu izprasīt no prokuratūras prokurora Jura Jurisa saraksti ar R. Meroni. Advokāts norādīja, ka viņam ir nopietns pamats domāt, ka aiz procesa virzītāja – t.i., tiesas sastāva tiesneša Borisa Geimana vadībā – muguras prokurors aktīvi komunicē ar arestētās mantas pārvaldītāju.

A. Lembergs nepieciešamību izprasīt J. Jurisa un R. Meroni saraksti formulēja jau daudz konkrētāk: «Kā mani informēja no citiem avotiem, pirms darījuma notika komunikācija konkrēti ar prokuroru Jurisu. Ar viņu tika skaņoti nosacījumi, skaņots šis līgums, un tikai tad tas nonāca pie procesa virzītāja. Līdz ar to šī komunikācija notiek gan rakstveidā, gan mutvārdos, protams, slēpti no procesa virzītāja. Mums, apsūdzētajiem un aizstāvjiem, ir liegta iespēja iepazīties ar šo saraksti. Liela daļa šo saskaņojumu notiek mutiski, bet liela daļa notiek epastā. Šī sarakste datoros ir pieejama, un tā būtu izprasāma. Runa ir par arestētās mantas pārvaldi, un tur varētu redzēt, kā notiek rebju taisīšana.»

Lai nekavētu tiesu, Ansis Sormulis piedāvāja tiesu aicināt J. Jurisu tiesas zālē piecelties un pateikt – notiek vai nenotiek aizmuguriska sarakste ar R. Meroni. J. Juriss skaidroja, ka viņš ik dienas sarakstoties ar dažādiem cilvēkiem, tai skaitā ar pensionāriem no Ventspils, kuri nemitīgi sūdzoties par nejēdzībām pilsētā.

Tiesa solīja, ka lēmumus par šiem un citiem lūgumiem tā paziņos tuvākajās tiesas sēdēs.

Latvijā

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.