Lemberga prāvā atkal pratina advokātu

Par ierastu praksi tā dēvētajā Lemberga prāvā kļuvusi advokātu pratināšana. Šoreiz liecinieku solā sēdās zvērināts advokāts Zigmunds Spāde.

Prokurori spieda advokātu atklāt klientu noslēpumus, savukārt Ventspils mēram Aivaram Lembergam tiesas noteikto liecinieku pratināšanas ierobežojumu dēļ atkal vispār tika liegtas iespējas uzdot jautājumus. A. Lemberga aizstāvim Raimondam Krastiņam izdevās uzdot lieciniekam tikai nelielu daļu no sagatavotajiem jautājumiem.

Pazīst personīgi

Z. Spāde no 1995. gada līdz aptuveni 2002. gadam dažādiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem, kā arī Ventspils uzņēmējiem privāti sniedzis juridiskos pakalpojumus. Z. Spāde atzina, ka vadošos Ventspils uzņēmējus pazīst personīgi – to skaitā Oļegu Stepanovu, Olafu Berķi, Mamertu Vaivadu, Genādiju Ševcovu, Igoru Ļjaško, Dzintaru Kašu, nelaiķi Kristu Skuju un daudzus citus. Z. Spāde arī pazīstot Lemberga prāvas vadošos lieciniekus – bijušo advokātu Gintu LaiviņuLaivenieku un Šveices advokātu, arestētās mantas glabātāju un prokuroru uzticamības personu Rudolfu Meroni. Advokāts atminējās arī, ka pašreizējais Ventspils mēra kandidāts, A. Lemberga oponents Vladislavs Šafranskis savu karjeru Ventspilī esot sācis kā tulks Ventspils uzņēmumu pilnsapulcēs, tulkojot sapulču norises gaitu R. Meroni un citiem ārvalstu pārstāvjiem.

Z. Spāde uzsvēra, ka viņš juridisko palīdzību sniedzis nevis ārvalstīs, bet gan Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Viņa uzdevumos bijis pārbaudīt, vai īpašnieku pārstāvjiem dalībnieku sapulcēs ir juridiski korekti noformētas pilnvaras, kā arī dalībnieku sapulču lēmumus reģistrēt Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Cita starpā viņš esot sniedzis uzņēmējiem juridisko palīdzību valsts akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība privatizācijas procesā.

Spiež atklāt klientus

Prokurors Jānis Ilsteris centās noskaidrot, kuri konkrēti uzņēmēji advokātu lūguši sniegt juridisko palīdzību Latvijas kuģniecības privatizācijā. Z. Spāde norādīja, ka, sniedzot atbildi, viņš pārkāps profesionālo ētiku un likumu, kas viņam liedz izpaust klientu uzticēto. J. Ilsteram talkā metās prokurors Juris Juriss, sakot: «Mēs jautājam tikai to, kādas personas ir iesaistītas. Mums jau jāzina vismaz, kas tās ir par personām. Mēs jau jums neprasām par detaļām.»

Debatēm pieslēdzās arī tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans, pārvaicājot Z. Spādem: «Jūs uzskatāt, ka tā ir konfidenciāla informācija, kam jūs sniedzat juridisko palīdzību?» Advokāts atbildēja apstiprinoši: «Atbilstoši Advokatūras likumam un arī Krimināllikumam advokātu aizsargā imunitāte. Es esmu sniedzis juridisko palīdzību, un es negribētu būt tas, kurš pārkāpj Advokatūras likumu.»

Tomēr J. Juriss nelikās mierā un skubināja tiesu likt lieciniekam atbildēt uz jautājumu. Tiesa prokurora gribai nepakļāvās. Advokāts pratināšanas gaitā turpināja atsaukties uz pienākumu neizpaust klientu uzticētos noslēpumus.

Zīmīgi, ka pratināšanas gaitā Z. Spāde, vaicāts par bijušo A. Lemberga advokātu G. LaiviņuLaivenieku, viņu visai uzsvērti apzīmēja ar vārdiem «bijušais kolēģis». Jāatgādina, ka advokāti G. LaiviņšLaivenieks un R. Meroni atšķirībā no Z. Spādes un pārējiem tiesā pratinātajiem advokātiem iztapīgi prokuroriem atklāja savu klientu uzticētos noslēpumus jau pirmstiesas izmeklēšanā un, visticamāk, arī tiesā.

Neļauj atmaskot melus

Ja advokāti, atklājot klientu noslēpumus, būtu runājuši patiesību – tā būtu viena lieta. Z. Spādes pratināšanas gaitā kļuva noprotams, ka, piemēram, R. Meroni, liecinot pret savu klientu, iespējams, melojis.

R. Krastiņš, iztaujājot Z. Spādi, vēlējās noskaidrot, kāpēc ir būtiskas pretrunas starp abu liecībām, un lūdza tiesu atskaņot R. Meroni liecību audioierakstu. R. Krastiņš interesējās ne tikai par pretrunām R. Meroni liecībās, bet arī par pretrunām Z. Spādes un uzņēmēju Arnolda Laksas un Aināra Gulbja liecībās.

Iepriekšējās sēdēs tiesa pēc prokuroru ieteikuma R. Krastiņam norādīja, ka nepietiek ar liecinieku liecību nolasīšanu – nepieciešama liecību atskaņošana. Pratinot Z. Spādi, R. Krastiņš ievēroja iepriekš dotos tiesas norādījumus, taču arī šoreiz tiesa, «pilnībā piekrītot prokuroru viedoklim», R. Krastiņa lūgumu atskaņot audioierakstu noraidīja. Par noraidījuma iemeslu, «piekrītot prokuroru viedoklim», tika minēts procesuālā pamatojuma trūkums no R. Krastiņa puses. Taču advokāts turpināja pieteikt lūgumus atskaņot audioierakstus, lūgumus turpinot pamatot ar nepieciešamību pārbaudīt pierādījumus. Tad tiesnesis B. Geimans izsaucās: «Tikai ar jums, Krastiņa kungs, ir problēmas.» «Tāds nu es esmu cilvēks ar konkrētām īpatnībām,» atbildēja R. Krastiņš un atkal turpināja paust lūgumu atskaņot kārtējo audioierakstu nolūkā atmaskot liecinieku melus. Tiesa sadusmojās un piemēroja advokātam procesuālo sankciju – mutisku brīdinājumu.

Parādi, nevis izspiešana

Runājot par SWH uzņēmēju grupas strīdu ar Ventspils uzņēmējiem, līdzīgi kā citi iepriekš pratinātie liecinieki, arī Z. Spāde norādīja uz konflikta būtību – SWH uzkrātajiem parādiem ventspilniekiem un nepieciešamību situāciju atrisināt. Tas, ka A. Lembergs būtu draudējis SWH galvenajai personai A. Gulbim vai viņu kā citādi ietekmējis, Z. Spādem bija pirmā dzirdēšana. Arī iztaujājot Z. Spādi saistībā ar Vitālu Lejiņu un viņa atstāto mantojumu A. Lembergam, Z. Spāde līdzīgi kā citi liecinieki apgalvoja, ka V. Lejiņš bijis gan Latvijas Universitātes pasniedzējs, gan viens no pirmajiem, kurš Latvijā uzsācis uzņēmējdarbību.

Pēc pratināšanas Z. Spāde bija manāmi pārsteigts par uzzināto tiesā – ko par viņu samelojuši citi liecinieki. Z. Spāde Neatkarīgajai atzina, ka viņš šāda veida pratināšanā, kur advokātam spiež atklāt klienta informāciju, piedalās pirmo reizi. Savulaik strādājot prokurora amatā, viņš savā praksē nekad neesot pieļāvis neko tamlīdzīgu. Z. Spāde ir jau sestais advokāts, kurš pratināts šajā procesā.