Demogrāfija reformu ēnā
Vairāk satraukties par to, kuram politiskajam spēkam atdot vai neatdot priekšvēlēšanu tribīni ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju oligarhu lietā, politiķiem un sabiedrībai vajadzētu par būtisko dzimstības un iedzīvotāju skaita kritumu. Kādu pienesumu te dos nupat Saeimas atbalstītā nodokļu reforma, kuru kā vienu no būtiskiem demogrāfiju normalizējošiem faktoriem minējuši eksperti?
Ja pēc krīzes, no 2011. līdz 2016. gadam, vēl varēja manīt dzimstības līknes nelielu augšupeju, tad kopš 2016. gada vidus, jo īpaši šogad, manāms kritums - gada pirmajā ceturksnī par 365 jeb 7% jaundzimušo mazāk, kopumā pusgadā vēl trakāk - mīnus 990 jaundzimušo, salīdzinot ar 2016. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Interesanti, ka reģistrēto laulību skaits ir nedaudz palielinājies - acīmredzot kaut kādu iemeslu dēļ pāri tomēr apzināti piebremzē ar ģimenes pieaugumu. Arī pēc krīzes iedzīvotāji turpina emigrēt. No 2000. gada līdz 2016. gadam oficiālā statistika uzrāda 17,2% jeb 410 000 iedzīvotāju zaudēšanu, šā gada pirmajos sešos mēnešos vien 12,3 tūkstoši (CSP dati). Zaudējam apmēram 70 cilvēku dienā! Kāda reakcija?
Par tiešiem ģimeņu atbalsta pasākumiem jaunpieņemtajā nodokļu reformā varētu uzskatīt atvieglojumu par apgādājamo pieaugumu, kas šogad ir 175 eiro, nākamgad solīts 200, 2019. gadā - 230, 2020. gadā - 250 eiro. Iemeslu gavilēm nav, strādājošajiem bez bērniem reforma būs ienesīgāka nekā ģimenēm ar bērniem - kamēr uz minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanas rēķina strādājošais bez bērniem mēnesī uz rokas saņems par apmēram 79 eiro vairāk, strādājošajam ar diviem bērniem maciņā papildus ieripos vien 32 eiro. Turklāt, ierobežojot nodokļu pārmaksas atgūšanas iespējas, kas ir arī par bērnu interešu izglītību, jaunās ģimenes var pamatoti uzmest lūpu. Finanšu ministrija nemaz necenšas izlikties, ka demogrāfija, vismaz tieša ģimeņu atbalsta veidā, būtu tās prioritāte, un norāda uz citiem atbalsta pasākumiem.
Tur gan pēdējā laikā vairāk runāts, nekā darīts. Realitātē bijušas vien kosmētiskas izmaiņas ar atlaidēm sabiedriskajā transportā, no 34,14 līdz 50,07 eiro palielināts ģimenes valsts atbalsts par ceturto bērnu, bet daudz skandētās runas par trešā bērna politiku pagaidām ir tikai Demogrāfisko lietu centra ieceres par trešo un katru nākamo bērnu ģimenei maksāt 100 eiro mēnesī līdz bērna pilngadībai. Tikmēr pirmā mājokļa programmai pērn, kā parasti, «negaidīti» aptrūka valsts finansējums, tika pārtraukta valsts atbalsta programma bērniem, kam nav vietas pašvaldību bērnudārzos, nebija ikgadējā vienas klases pielikšana valsts apmaksātām pusdienām skolās, atvieglojumu kāpums par apgādājamajiem - neliels. Beigusies 2013. gadā lepni pieteiktā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna darbība. Vētījot tā rezultātus, Ekonomikas ministrijai nācās atzīt efekta trūkumu - traucējis esot finansējuma trūkums, kā arī līdz galam neprecizētie atbildīgie par konkrētiem uzdevumiem.
Tiesa, nevar vienā nodokļu reformā ietvert strauju izrāvienu visās pozīcijās, bet žēl, ka demogrāfija joprojām paliek prioritāte uz papīra un atsevišķu budžeta pozīciju un priekšvēlēšanu kaujās. Ne mazāk svarīgs demogrāfiju veicinošs faktors par pabalstiem un atvieglojumiem jau esošajiem vecākiem ir vispārējā ekonomikas izaugsme, darba iespējas, sakārtota veselības aprūpe u. c. Tas arī bija viens no šīs nodokļu reformas mērķiem, par kura piepildīšanos, raugoties uz reformas mnodifikācijām, nu daudziem radušās šaubas.
Nodokļu reformas rezultātā algas paaugstināsies arī sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja vien tas nekorelētu ar bēdīgo demogrāfisko situāciju. Tas nozīmē, ka palielināsies slogs uz privātajā sektorā strādājošajiem, jo īpaši, ja solītais budžeta tērētāju skaita sarukums būs mazāks nekā kopējais nodokļu maksātāju skaita kritums. Trešdaļa nodarbināto strādā valsts sektorā, tādējādi bez pensionāriem, bērniem un citiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem trijiem strādājošajiem jāuztur viens valsts sektorā strādājošais. Iepriekšējā Valsts kandelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa sākotnēji pieteiktais valsts pārvaldē strādājošo skaita samazinājums par 10% tagadējā amata pārņēmēja Jāņa Citskovska versijā palicis vien 6% apmērā trīs gados, bet atslogs privātajā sektorā strādājošajiem tas nebūs - ierēdņiem plāno būtiski celt atalgojumu, līdz pat 80% no privātajā sektorā maksātā. Vadības līmeņa speciālistiem tiek piesolītas algas līdz pat 5000 eiro, par kādu visai veiksmīgi uzņēmēji var tikai sapņot.
Katrā ziņā šī nodokļu un citas reformas pozitīvu ietekmi uz demogrāfiju nesola, kā rezultātā arī uzņēmēju, strādājošo ieguvums ilgtermiņā kļūst visai apšaubāms.