Dabaszinātņu centrs – vieta, kur dzimt Latvijas einšteiniem
Latvijas Universitātes (LU) zinātnes kompleksā Torņakalnā Rīgā par 35 miljoniem eiro tapis Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kas ir arī pirmā šīs augstskolas ēka, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tajā turpmāk būs mācību vieta ap 1500 studentiem no Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas un Medicīnas fakultātēm, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļas.
«Neesam vēl iekšā bijuši, taču jau no ārpuses ēka ir iespaidīga. Žēl, ka vēl nav redzami gar nama ārsienu izvietotajā metāla režģī iestādītie vīteņaugi, kas augot mainīs fasādes krāsu atkarībā no sezonas. Ar nepacietību gaidām, lai varētu savām acīm pārliecināties par to, kas ir tur – iekšā. Esam jau dzirdējuši par lieliskajām laboratorijām, lasītavu, auditorijām (no tām lielākā spēšot uzņemt ap 300 studentu) un arī moderno dizainu,» Neatkarīgajai teica Bioloģijas fakultātes studenti Valērija, Anastasija un Ņikita. Esot gan mazliet žēl vecā nama Kronvalda bulvārī, jo arī senām celtnēm ir savs smeķis un paaudžu krātā vērtība. Tas esot mazliet tā, kā draugu pamest. Nebūtu jau slikti, ja pat kādas nodarbības tur vēl notiktu, piebilda Valērija. Toties Ilze no Ķīmijas fakultātes, kura jau bija izstaigājusi ēkas stāvus, neslēpa sajūsmu par tās moderno risinājumu: «Īpaši uzrunāja atpūtas stūrīši ar šūpuļkrēsliem un krāsainajiem pufiem. Un kur tad vēl mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas zīmējumi, kas ēku padara vēl jo īpašāku! Arī nelielās telpas, kuras var izmantot gan individuālām studijām, gan konsultācijām, izvietotas ļoti pārdomāti, bet plašais ātrijs nama vidū ir lielisks gaišs akcents. Nevar nepieminēt arī četras siltumnīcas augšstāvā, kas ir neiedomāja ekstra.» Protams, arī tehniskais nodrošinājums esot augstā līmenī. Piemēram, Waldner ražojuma velkmes skapji, kādi Latvijas augstskolā uzstādīti pirmo reizi. Patiesībā – kā noskaidrojusi, te padomāts pat par sīkumiem – ēka aprīkota ar gudrajiem gaismas slēdžiem, kam sensori paziņo: ir kāds telpā vai nav. Ja nav, tad tiek dots uzdevums izslēgt apgaismojumu.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ēkas atklāšanas pasākumā atzina, ka radusies balta skaudība, redzot Dabaszinātņu centra lielisko aprīkojumu un laboratorijas. Viņš vēl no saviem studiju gadiem Bioloģijas fakultātē atceroties «ķīmijas faķi» un tā vecos galdus, kurus bijis bail pārvietot. Viņš ticot, ka šāda vide veicinās jaunu zinātnisko atklājumu tapšanu un šeit «mācīsies tie, kas radīs paliekošas vērtības». Prezidents arī mudināja nehalturēt – ne studentus, ne pasniedzējus. Lai arī no centra logiem paveroties lielisks skats uz vecpilsētu, kas it kā mudina to vien baudīt, tomēr vajagot izmantot laiku un centra sniegtās iespējas.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atgādināja, ka «arhitektūra atspoguļo vērtības». Viņa cerot, ka šī ēka simbolizē vērtības, kas ir svarīgas Latvijai: izglītību, zinātni un inovācijas. Arī pārējie runātāji uzsvēra šīs vietas lielo uzdevumu – veikt jaunus atklājumus, jo «izdarīts ir viss, lai radītu savus einšteinus».