Izglītības un zinātnes neprioritārais budžets

© F64

Izglītības un zinātnes joma ir ietverta trīs prioritāro virzienu skaitā, un bija solīts, ka tai neko nesamazinās, tomēr patiesībā tā nākamā gada budžetā ir piedzīvojusi apcirpumu par 130 miljoniem eiro. Līdz ar to visas plānotās reformas tā arī var palikt uz papīra, bažas pauž nozarē strādājošie.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) budžets 2016. gadam plānots 657 139 661 eiro, no tā mērķdotācijas pašvaldībām (pedagogu algām) – 337 774 003 eiro. Valsts pamatfunkciju īstenošanai atvēlētā summa kopumā pieaug par 2,76 miljoniem eiro, taču Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai samazinās par 138 miljoniem eiro, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja IZM pārstāvis Elmārs Martinsons. Viņš norādīja, ka paredzēto līdzekļu apjoms vēl var mainīties, jo nav zināms, vai un cik naudas būs pedagogu algu reformai un arī citiem pasākumiem (piemēram, 10% piemaksai valsts ģimnāzijām). Arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atzina, ka vēl nezina kopējo budžetu, kamēr no Finanšu ministrijas un premjeres neesot dzirdējusi konkrētu summu, kāda būs pieejama pedagogu algu jaunajam modelim.

Analizējot pa sektoriem, ir redzama it kā optimistiska aina, jo daudzviet iezīmējas kāpums, tikai vispārējā izglītībā finansējums sarūk par 8 miljoniem eiro. Viens no iemesliem – IZM vairs nemaksās tā sauktās aukļu naudas pirmsskolas bērnu pieskatīšanai. Tajā pašā laikā mērķdotāciju apjoms pieaug par 1,8 miljoniem eiro, jo pieaudzis minimālās algas lielums, kā arī piemaksas pedagogiem par 4. un 5. kvalitātes pakāpēm. Profesionālajā izglītībā piešķirti vēl 4 miljoni eiro, augstākajā klāt nācis 1,1 miljons eiro, zinātnei – 3,7 miljoni eiro, bet sportam 5,4 miljoni eiro. Arī izdevumi valsts valodas stiprināšanai kāpuši par 24 900 eiro, bet jaunatnei – par 3800 eiro.

Tomēr augstākajā izglītībā un zinātnē šis spožums ir mānīgs, jo gadiem netiek pildītas likumā noteiktās normas (arī nākamais nebūs izņēmums), atvēlot attiecīgi 0,25% un 0,15% no IKP, līdz ar to augstskolu maciņos nav nonākuši 60 miljoni eiro, bet zinātnei – 19 miljoni eiro, teica E. Martinsons. Ministre piebilda, ka patiesībā tas ir iemesls megatrauksmei, jo nauda šajā jomai esot nepietiekama.

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis komentēja, ka nav saprotams, kāpēc nozarē arī turpmākos gadus plānots samazinājums. Neņem pat vērā inflācijas kāpumu un vēl citus aspektus. Viņš varot tikai brīnīties, kā citām mazām valstīm izdodas savu budžetu audzēt. Piemēram, Igaunijā un Islandē tas pārsniedz miljardu eiro. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka skaidrs esot viens – šī joma nav prioritāte, ko apliecina gan riņķa dancis ap skolotāju algām un likuma nepildīšana attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni. Viņa aicināja izstrādāt izpildes grafiku visos šajos jautājumos, lai nākamgad nebūtu atkal jākonstatē tas pats. Tāpat Rektoru padomes pārstāvis Jānis Bernāts neslēpa šaubas, ka ar šādām naudām jaunais augstskolas modelis nebūs īstenojams: «Sāpīgi, ka ne tikai likums, bet valdības lēmumi netiek pildīti.».



Svarīgākais