Pedagogu algu reforma – zaudētāju vairāk nekā ieguvēju
Pašvaldības un pedagogi algu reformu gaida ar bažām un pievienojas nozares arodbiedrības viedoklim, ka pašreizējā veidolā jaunais modelis nebūtu ieviešams. Arī skaitļi apliecina: vairāk būs zaudētāju nekā ieguvēju.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), iepazīstoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sniegtajiem datiem, ka teju 56% vietvaru skolas ne tikai nesagaidīs algas pielikumu, bet piedzīvos mīnusus, norāda, ka nepiekrīt tiem.
Ieguvums – sakārtota sistēma
Ministrija gan skaļi pret skaitļiem neprotestē, vien teic, ka esot «salīdzināti nesalīdzināmi lielumi». Pedagogu atalgojuma jaunais modelis novērsīšot pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. «Līdz ar to nav iespējams mehāniski salīdzināt pedagogu atalgojumu pie pašreizējā skolu tīkla, ar to saistītās skolotāju un skolēnu proporcijas un pašreizējās atalgojuma sistēmas, kas pieļauj ievērojamu nevienlīdzību, ar jauno modeli, kas nosaka sakārtotu, saprotamu un prognozējamu atalgojuma sistēmu un racionālu skolotāju un skolēnu proporciju,» uzsver izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomniece Ilze Salna.
Pašvaldības gan domā, ka LIZDA prognozes varētu piepildīties pilnā apmērā un nozare ir lielu pārmaiņu priekšā. Rodoties gan jautājums – kāpēc, sākot reformu, vajadzēja tik skaļi runāt par lielajiem ieguvumiem vairākumam un niecīgu daļu zaudētāju – vien nieka 8%? Tagad nu procents laikā gaitā pieaudzis aritmētiskā progresijā, un, izrādās, ieguvēju būs mazāk nekā zaudētāju, tostarp arī mazās skolas. Diemžēl ne IZM, ne premjere neesot saklausījušas vietvaru ieteikumus. Viens no tiem – saglabāt iedzīvotāju blīvuma koeficientu. Par tā atņemšanu jo īpaši kreņķīgs ir Ventspils novads, kurš ir ļoti reti apdzīvots – uz kvadrātkilometru vien 5,4 cilvēki. Lielāko daļu teritorijas aizņem meži, un 100 kilometru stiepjas jūras robeža. «IZM skatījumā tuvākās skolas var optimizēt un bērnus vadāt no vienas apdzīvotas vietas uz nākamo. Taču novados, kur iedzīvotāji dzīvo izkaisīti viensētās, jau tā pašvaldībai nākas krietni palauzīt galvu, kā bērnus nogādāt skolās. Mums skolas autobusiem jābrauc kopumā pa 21 maršrutu un jāmēro ik dienu 1257 kilometri. Tad, ja vēl skolu tīklu samazinām, cik stundu skolēniem vajadzēs vizināties no mājas uz skolu un atpakaļ?» satraukti vaicā novada izglītības nodaļas vadītāja Aina Klimoviča. Gan koeficienta noņemšana, gan citas korekcijas novedušas pie tā, ka kopumā novadu, kurā ir 10 skolas (nākamgad vienu plānojot slēgt), sagaidot 15% algu fonda samazinājums. Izskatoties, ka ieguvēji būšot tikai divu skolu direktori, kuriem algas pieaugs.
Mudina atcerēties vēsturi
Līdzīga situācija ir Amatas novadā, kurš LIZDA tabulā minēts kā viens no lielākajiem zaudētājiem (mīnus 21 līdz 330 eiro), jo arī tam iepriekšminētais koeficients ir noņemts. No visiem apvienotās Amatas novada izglītības iestādes dalībniekiem – Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu skolām – plusos būtu tikai Jaunpiebalga un daļēji arī Vecpiebalga, atzīmē izglītības iestādes vadītāja Dina Dombrovska. Satraukumu radot arī lauku vidusskolu nākotne – no kopumā septiņiem novadiem droši par to pastāvēšanu var būt tikai Jaunpiebalga un Priekuļi. Neesot saprotams arī, kāpēc vajadzēja solīt diskusijas, ļaujot pašvaldībām pašām noteikt, kurām skolām būt un kurām ne, ja vienā mirklī tika izlemts minimālo slieksni tomēr ieviest.
Savukārt par nepieciešamību stiprināt pierobežu ir pārliecināta Kārsavas novada (arī šim novadam reforma būtu ieguvums vienā no četrām skolām) domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. Viņa atgādina, ka vēl «Ulmaņa laikā 30. gados tika ņemts vērā attālums no Rīgas. Jo tālāk no tās, jo koeficients lielāks». Ja šādu pieredzi izmantotu arī tagad, nevajadzētu raizēties par lauku skolu iztukšošanos, kā arī par jauno pedagogu nevēlēšanos doties strādāt ārpus Rīgas un lielajām pilsētām.
Sanaido nozares ļaudis
Aizputes novadā arī nav ieguvēju. «Mēs jau gan pēc otrā modeļa aprobācijas posma redzējām, ka finansējums būs ar mīnusu. Aprēķini rāda, ka gadā zaudēsim 33 500 eiro. Rezultātā piedzīvosim amata vienību skaita iztrūkumu, un vislielākais atsitiens būs nevis lielajām un vismazākajām skolām, bet tām, kam skolēnu skaits ir tuvu simtam,» situāciju ieskicē izglītības nodaļas vadītāja Elita Malovka. Pašvaldība tomēr esot par to, ka mērķdotācijas jāpārskaita uz novadu kopumā, jo katra vietvara zina, kā līdzekļus sadalīt vislabāk.
Cēsu novadam naudas ziņā draud vislielākais finansējuma kritums, un tā izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka domā, ka, ejot pa optimizācijas ceļu, nevienam nevajadzētu ciest. «Nevajag sanaidot vienas nozares ļaudis. Tas viss rada nesaprašanos arī valsts līmenī. Taču, par spīti tam, modelis tiek dzīts lielā steigā cauri.» Šķietot arī, ka, runājot tikai par algām, tiek aizmirstas krietni svarīgākas lietas – izglītības kvalitāte un saturs.
Mazais ieguvēju pulciņš
Pilnīgu ieguvēju pulciņš (visas pašvaldības skolas iegūs pieaugumu) ir mazs, tajā ir ducis pašvaldību. Starp tiem ir iekļuvis arī Rucavas novads. Vietvaras vadītāja Irēna Šusta rausta plecus: tas esot arī saprotami. Līdz šim pašvaldība abas skaitliski nelielās skolas visiem spēkiem atbalstījusi, cik vien iespējams, lai tikai tās pastāvētu. Skolotāji līdz šim strādājuši par pusvelti – dome piemaksājusi viņiem, lai iznāktu vismaz minimālā alga. Tas, kāpēc tomēr kopumā ir tik maz ieguvēju, gan esot mulsinoši.