Augstskolu likumam šogad aprit 20 gadu, un tam izdevies pārdzīvot gan pāris desmitus grozījumu, gan 17 ministru. Tajā ir arī gana daudz vājo vietu, kuras vajadzētu labot, uzskata nozarē strādājošie, gan atzīstot, ka tas augstskolām tomēr ir bijis kā pamats un ļāvis pārdzīvot krīzes periodus.
Augstskolu rektori, pasniedzēji un citi augstākās izglītības (AI) jomā strādājošie, atzīmējot šo apaļo jubileju, Saeimas Sarkanajā zālē kritiskus vārdus netaupīja. Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, situāciju raksturojot, teica, ka tā atgādinot austrumnieku parunu: nav svarīgi, vai tev kājas ir līkas, bet būtiski, lai tu neej līkus ceļus. Šķietot, ka attiecībā uz AI tā ir noticis: tā streipuļo no viena grāvja otrā. Arī Privāto augstskolu asociācijas vadītājs Aldis Baumanis vērsa uzmanību uz to, ka dažkārt gadā bijuši vairāki grozījumi, kas liekot šaubīties par likuma kvalitāti. Kas notiktu, ja tikpat bieži mainītu satiksmes noteikumus?!
Tiesa, klātesošie uzteica arī pozitīvo: augstskolu autonomija, pārvaldes demokrātija, iesaistot tajā arī studējošos, studiju virzienu daudzveidība. Kā pluss tika atzīmēta arī augstskolu eksporta apvienības (ārvalstu studentu skaits pieaudzis līdz 7% no studējošo kopskaita), pretplaģiātisma datu bāzes (ne visas augstskolas tajā ir iesaistījušās), vienotas studentu uzņemšanas un informatīvās sistēmas izveide.
Taču daudz kas būtu arī uzlabojams. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norādīja, ka noteikti vajadzētu izvairīties no primitīviem risinājumiem: līdz šim bijis tā – līdzko rodas kāda problēma, tā ķeras pie iestāžu optimizācijas. Strukturālo aspektu tomēr vajadzētu atstāt kā pēdējo. Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis mudināja atrisināt nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumu. Tas ļautu no to pārdošanas iegūtos līdzekļus ieguldīt pašu augstskolu attīstībā. Nepietiekamās finanses ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem, jo īpaši to nācies izjust krīzes laikā, kad augstskolu budžets tika apcirpts uz pusi. Tas novedis pie tā, ka asistenti saņem minimālo algu, un tas nav valsts cienīgs stāvoklis. Investīciju apjoms AI noteikti būtu jāpalielina, lai ļautu Latvijai šajā jomā izrauties no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, atzīmēja A. Barševskis, piebilstot, ka, lai gan pēdējos gados ir izdevies palielināt summas atsevišķu funkciju īstenošanai, ar to ir par maz, lai ievērojami uzlabotu kopējo stāvokli. Augstskolas profesoru asociācijas vadītāja Baiba Rivža kā lielāko klupšanas akmeni uzskata likumā iestrādāto, bet realitātē nepildīto procentu no IKP – piešķiršanu augstskolām.
A. Baumanis gan iebilda pret vaimanāšanu cerībā, ka to sadzirdēs un iedos vairāk. Gaudas novedot tikai pie tā, ka studenti raujas no Latvijas projām uz ārvalstīm. Vairāk jāakcentē pozitīvās lietas, no tā nozare tikai vairāk iegūtu.