Izglītības iestāžu reorganizācija un slēgšana kļuvusi jau par gluži ierastu lietu, un arī nākamais mācību gads nebūs izņēmums. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pērn un aizpērn akceptēja vairāku skolu likvidāciju un statusa maiņu, bet vēl rindā gaida vairāki pieteikumi. Tie iezīmē arvien ātrāku pamatskolu pārtapšanu par sākumskolām: patlaban ir zināmas desmit šādas mācību iestādes.
IZM pieejamais saraksts rāda, ka vislielākās izmaiņas nākamgad sagaida Gulbenes novada skolas. No 2017. gada 1. septembra beigs pastāvēt Gulbenes vidusskola, tajā turpmāk būs tikai pirmās sešas klases. Tāpat IZM saņēmusi pieteikumu apvienot Litenes pamatskolu ar pirmsskolas iestādi, izveidojot sākumskolu. Līdzīgs liktenis sagaida Druvienas un Krišjāņa Valdemāra pamatskolas, savukārt Gulbīša vidusskola pārtaps par pamatskolu.
Arī Bauskas pašvaldība, kuras izstrādātās skolu tīkla optimizācijas iecere tā iepatikās IZM (paredz vidusskolas un 7.-9. klašu posmu atstāt pilsētā, bet ārpus tās - tikai četras sākumskolas), šogad slēgs Ozolaines pamatskolu. Plāns, ko var nodēvēt par rokādi, gan ir visai interesants, jo paredz, ka turpmāk šajā vietā (un arī Jaunsaulē, kur iepriekš bija filiāle) mācīsies Vecsaules pamatskolas audzēkņi. Savukārt no 2018. gada 1. septembra Īslīces un Uzvaras vidusskolas zaudēs savu statusu, jo kļūs par pamatskolām, bet Mežotnes pamatskola - par sākumskolu. Jāteic, ka šajā pagastā dažu gadu laikā trīs skolas piedzīvojušas optimizācijas šķēres: vispirms slēdza Bērzu skolu, kas jau bija pārtapusi par Mežotnes skolas filiāli, pērn slēgta Mežotnes internātvidusskola un nu kārta pienākusi pēdējai mācību iestādei. Tas pats gaida Mežgaļu pamatskolu - tikai no 2019. gada.
Visai karsti iet Madonā, kur vietvara iecerējusi no šā gada apvienot Madonas 1. un 2. vidusskolu, izveidojot vienu mācību iestādi. Madonas 2. vidusskolas audzēkņu vecāki, kas bija apvienojušies biedrībā, vērsās vispirms Administratīvajā rajona tiesā, tad Augstākajā tiesā ar sūdzību par Madonas novada domes lēmumu reorganizēt abas skolas. Tiesa gan atteica šo pieteikumu pieņemt, norādot, ka nesaredz nekādus pārkāpumus, kā arī nepasliktinās izglītības ieguve.
Vēl arī citviet vidusskolas apcirps, atstājot tikai pamatskolas posmu: tā tas notiks Jelgavas novada Līvbērzē un Saldus novada Sabilē (šogad) un Alojas novadā - Staicelē (no 2018. gada). Par sākumskolām pārtaps arī Apes novada Trapenes un Vidagas Sikšņu pamatskolas. Tas pats sagaida arī Saldus novada Striķu pamatskolu un Valkas novada Ozolu pamatskolu. Šādas pārvērtības skaidrojamas ar IZM uzstādījumu, ka sākumskolās varēs būt apvienotās klases un mazāks skolēnu skaits, taču 7.- 9. klasēs vajadzētu būt vismaz 21 skolēnam (tām skolām arī piemēros lielākus koeficientus), bet 10. klasē, lai to atvērtu, jābūt vismaz 12 (mazajās skolās).
Savukārt pavisam durvis aizvērs Krāslavas novada Sauleskalna sākumskola. Tas pats liktenis gaidāms arī Carnikavas novada Piejūras internātpamatskolai (speciālā skola) un arī Skrundas novada Rudbāržu internātpamatskolai - rehabilitācijas centram. Pašvaldības šādu lēmumu pamato ar mazo skolēnu skaitu: Carnikavā pamatskolas posmā palikuši pāris desmiti audzēkņu (tikai puse no tiem - pašvaldības bērni), līdz ar to viena skolēna izmaksa mēnesī pārsniegusi 800 eiro, kas ir pārāk liels slogs vietvaras budžetam. Skrundas pusē arī audzēkņu skaits sarucis līdz 39, bet skolas telpas ir lielas (paredzētas vismaz 100 bērniem) un uzturēšana ir dārga. Nu pašvaldībai būs jādomā, kā izmantot telpas un kas notiks ar 30 skolas darbiniekiem. Tā kā skolā nesen īstenoti divi lieli projekti: siltināta ēka un ievilkta moderna ugunsdzēsības sistēma, saistības nosaka, ka līdz 2020. gadam šajā vietā drīkst būt izglītības vai sociālā iestāde.