Saruna ar Latvijas Jūras akadēmijas rektora vietas izpildītāju Andreju Zvaigzni.
- Pagājušā gada noslēgums un šā gada sākums Latvijas Jūras akadēmijai bijis satraukumu pilns. Kā jūs raksturotu situāciju?
- Ja salīdzina ar kuģi, tad Latvijas Jūras akadēmija, lai arī pa lieliem viļņiem, tomēr turas stingri un iet stabili uz priekšu. Gada beigās piedzīvojām lielu zaudējumu - mūžībā aizgāja mūsu ilggadējais rektors Jānis Bērziņš. Tagad mums jāmācās iztikt bez viņa ilggadējās pieredzes.
- Kāds ir jūsu vērtējums - cik liela nozīme Latvijas tautsaimniecībā ir Jūras akadēmijai?
- Latvija un Jūras akadēmija nav šķirami jēdzieni, jo praktiski visa valsts ir vairāk vai mazāk saistīta ar jūru. Dati parāda, ka katrs simtais strādājošais cilvēks ir jūrnieks, neskaitot tos, kuri ir saistīti ar ostām un citām tuvām nozarēm.
- Pēdējā laikā arvien aktuālāka ir augstskolu reforma - RPIVA tiek apvienota ar LU, izskan viedokļi, ka savukārt Jūras akadēmiju apvienošot ar RTU. Cik šīs runas ir pamatotas?
- Tās ir baumas. Nevar noliegt, ka Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēja šādu iespēju, tikāmies gan ar ministru, gan RTU rektoru Ribicki. RTU rektors piedalījās mūsu akadēmijas senāta sēdē un prezentēja ideju par RTU un Jūras akadēmijas apvienošanu, taču viņa priekšlikums un vīzija ir noraidīta. Esam konsultējušies arī ar jūrniecības nozares pārstāvjiem un sapratuši, ka piedāvājuma noraidīšana un palikšana kā patstāvīgai augstākās izglītības iestādei ir pareizs lēmums. Piebildīšu, ka ministrija piesolīja RTU četrus miljonus, ja notiks iepriekšminētā apvienošanās. Interesanti, ka RTU parādsaistības sastāda 23 miljonus. Līdz ar to ir saprotama RTU vēlme pārņemt Jūras akadēmiju.
26. janvārī IZM ministrs pie sevis uzaicināja mani un studentu pārvaldes pārstāvi, lai vēlreiz uzzinātu mūsu viedokli un oficiāli paziņotu ministrijas viedokli. Tā kā mūsu nostāja ir viennozīmīga - mums ir jāpaliek patstāvīgai augstskolai -, šīm baumām ir pielikts punkts. Tikšanās laikā ministrs personīgi apstiprināja, ka Latvijas Jūras akadēmijas vadība un mācībspēki var turpināt darbu pie augsti kvalificētu jūrniecības speciālistu sagatavošanas. Studējošiem ar augstu atbildības sajūtu ir jāturpina apgūt teorētiskās un praktiskās zināšanas jūrniecības nozarē. Esošajiem LJA studentiem būs braukt jūriņā ar pasaulē novērtētu Latvijas Jūras akadēmijas diplomu.
- Par to, ka Latvijas Jūras akadēmijas absolventi ir augstu cienīti visās pasaules jūrās, šaubu nav, taču būtu nepiedienīgi apgalvot, ka jūrniecības izglītības sistēma ir pilnībā sakārtota - vidējā profesionālajā līmenī ne viss ir vislabākajā kārtībā.
- Piekrītu, mums ir jāpilnveido jūrniecības izglītības sistēma, sākot jau no vidējās profesionālās izglītības, tad koledžas un augstākās izglītības līmenī. Ir jāizveido piramīdas tipa izglītības sistēma, kas jaunajam jūrniekam dod iespēju pilnvērtīgi strādāt, sākot jau no paša zemākā izglītības līmeņa, vienlaikus radot apstākļus viņa tālākai izglītībai un profesionālajai izaugsmei.
- Vai Jūras akadēmijas paspārnē esošajā Jūrskolā - vidējās profesionālās izglītības mācību iestādē - ir veiktas izmaiņas, kas nākotnē uzlabos situāciju?
- Jā, pagājušajā gadā Jūras administrācija kopā ar jūrniecības nozarē iesaistītajām organizācijām veica lielu darbu, izstrādājot Latvijas jūrniecības izglītības konceptu, kuras ietvaros paredzētas izmaiņas arī Jūrskolas mācību programmā.
Paskaidrošu, šodien Jūrskolā mēs gatavojam jūrniekus darbam uz mazajiem - ar kravnesību līdz 500 tonnām - kuģiem. Faktiski tie ir kuģi, ko izmanto zvejniecībā, vai piekraste kuģošana, bet pieprasījums darba tirgū uz šāda tipa kuģiem ir ļoti mazs - faktiski nekāds. Tāpēc tagad tiek izstrādāta jauna mācību programma, kura paredz daudz augstāku profesionālo līmeni - jaunajiem kuģu mehāniķiem un stūrmaņiem būs diploms, kas atļauj strādāt uz kuģiem ar kravnesību līdz 3000 tonnām vai 3000 kW. Arī jaunajā mācību programmā būs apmācību laiks. Svarīgi, ka jaunie diplomi pavērs daudz plašākas darba iespējas un lielākas variācijas izvēlēties kuģi.
- Tuvojas mācību gada noslēgums, un daudziem 9. un 12. klašu audzēkņiem šis ir izaicinājumu un pārdomu laiks - kur mācīties tālāk, kādu profesiju izvēlēties. Ko jūs viņiem varat teikt un solīt?
- Varu pateikt ļoti īsi: Jūras akadēmija ir vieta, kur satiekas zināšanas, romantika un labi apmaksāts darbs. Jūrskola ieliek labu pamatu arī turpmākai izglītībai koledžas un augstākās izglītības līmenī.
Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, ka, jau sākot no Jūrskolas, jauniešiem ir iespēja iepazīt starptautisko jūrniecības vidi, iemācīties valodu, sajusties atbildīgam par savu darbu un būt par Latvijas pārstāvi plašajā pasaulē. Mūsu jaunieši programmas Erasmus pluss ietvaros dodas praksē uz Maltu un Valensiju Spānijā. Ar šīm ostām mums ir noslēgti sadarbības līgumi, un prakšu ietvaros jaunie jūrnieki apgūst gan jahtošanu, gan laivu un mazo kuģu vadību. Savukārt akadēmijas studentiem ir vaļā visa plašā pasaule - ar romantiku, izaicinājumiem, pieredzes apgūšanu un atalgojumu.
- Latvijas Jūras akadēmijas sagatavotie jūras virsnieki ir pieprasīti un labi atalgoti. Kādas specialitātes piedāvājat apgūt?
- Jūras akadēmija piedāvā sekojošas specialitātes: kuģu vadītāji, kuģu mehāniķi, kuģu elektromehāniķi, ostas loģistikas speciālisti un kopā ar Ventspils augstskolu gatavojam kuģu radioinženierus. Starp jūrniecības virsniekiem nav piespiedu bezdarbnieku - vienīgi tie, kuri paši nevēlas iet jūrā. Vēlreiz varu apliecināt, ka jūras virsnieku atalgojums ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī (atkarībā no amata) - praktiski neviena cita profesija Latvijā šādu atalgojumu nepiedāvā. Vēl ir svarīgi tas, ka nav nozīmes, ar kādas valsts karogu iet kuģis, tie ir un paliek Latvijas cilvēki, kuri nodokļus maksā Latvijai. Viņiem tikai darba režīms ir atšķirīgs - mēs uz darbu ejam uz astoņām stundām, viņi uz dažiem mēnešiem, bet tad atkal atgriežas Latvijā.
Latvijas jūrnieku reģistrā ir 13 tūkstoši jūrnieku, kuri gadā Latvijas ekonomikai piesaista 300 miljonu eiro. Vidējā jūrnieka alga ir astoņas reizes lielāka par Latvijas vidējo algu. Manuprāt, tie ir ļoti pārliecinoši argumenti, lai izvēlētos šo sarežģīto un ļoti atbildīgo, bet romantisko un labi atalgoto profesiju.
- Vai visiem augstskolā pietiek valsts apmaksāto budžeta vietu?
- Diemžēl nepietiek. Taču tā nav problēma, jo arī tad, ja tiek ņemts studiju kredīts, to atmaksāt pēc augstskolas pabeigšanas nav problēmu. Parēķiniet paši - mācību maksa ir 2900 eiro gadā, bet mēneša alga jau pirmajā gadā atļauj nomaksāt studijas kredītu viena reisā laikā. Turklāt jau prakses laika studenti saņem atalgojumu - gan ne pilnā apmērā, bet vismaz daļu.
Prakses laiks, atbilstoši starptautiskajām konvencijām, piemēram, kuģu vadītājam ir 12 mēnešu - gan 2., gan 4. kursā divi semestri ir atvēlēti praksei jūrā. Prakse ir ļoti svarīga, jo bez tās students nevar saņemt darba diplomu, kas paver iespēju strādāt jebkurā pasaules jūrā uz jebkādiem kuģiem.
- Kāds ir jūsu viedoklis: kāpēc Latvijas Jūras akadēmijas absolventi ir tik pieprasīti pasaules jūrās?
- Es uzdrošinos apgalvot, ka tas ir dēļ viņu augstā sagatavotības līmeņa. Tas prasa daudz darba gan no pasniedzēju, gan studējošo puses. Mācības ir ļoti smagas, bet mēs nevaram atļauties dot atlaides. Līdz ko samazināsim prasības, kritīsies sagatavotības līmenis un Latvijas jūrnieki zaudēs savu gadu gaitā uzkrāto labo slavu, un, kas vel bīstamāk, mēs apdraudēsim jūrniecības nozares drošību!
Visgrūtāk ir ar eksakto zinātņu mācību priekšmetiem - īpaši matemātiku un fiziku, kas jūrniecības izglītībā ir pamatu pamats. Daudzi, kuri vēlētos studēt jūrniecību, jau pirmajā semestrī nespēj tikt līdzi tieši minētajos priekšmetos un studijas pamet. Vislielākais atbirums ir pirmajā otrajā kursā - tie, kuri iztur, ir ļoti labi sagatavoti un konkurētspējīgi darba tirgū.
- Aprīlī Jūras akadēmija organizē starptautisko konferenci Ūdens transports un infrastruktūra. Ar ko nozīmīga šā gada konference?
- Jā, šogad 20. un 21. aprīlī noritēs kārtējā konference, kurā tradicionāli tiek apskatīti jautājumi, kas saistās ar jūrniecību, ūdens transportu un ostu un hidrotehnisko būvju infrastruktūru, - tā ir ne tikai esošās situācijas novērtēšana un atziņas, bet konferences ietvaros tiek prezentēti pētnieciskie darbi un iegūtie rezultāti. Pagājušajā gadā konferencē piedalījās 80 speciālistu no 17 valstīm. Arī šis pasākums ir iespēja sevi parādīt mūsu spējīgākajiem studentiem, kuri pasniedzēju vadībā sagatavo referātus par daudzām tēmām. Pagaidām nevaram pateikt precīzi, kurš un par kādu tēmu šogad dalīsies savā pieredzē un pētījumos, jo vēl arvien norit pieteikšanās process.