Izglītības satura reformu spiež laiks
Jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu pilotprojekta veidā jāsāk izmēģināt jau 2017. gada septembrī, taču vēl aizvien nozarē strādājošajiem jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – it īpaši tas attiecas uz skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. Atbildīgā ministrija uzskata, ka bažām nav pamata, lai gan piekrīt, ka laika ir maz.
Vairākas izmaiņas skars gan pamatskolas, gan vidējās izglītības posmu: paredzēts samazināt mācību priekšmetu skaitu (pašreizējie 27 esot pārāk daudz), atvēlot vairāk laika dziļākai tematu apguvei, nodrošināt lielāku skolu autonomiju satura piedāvājumā un organizācijā, bet 9. klases beigās paredzēt pārbaudījumus vispārējo pamata kompetenču apguvei. Savukārt 11. klasē plānots vispārējo mācību priekšmetu (matemātika, latviešu valoda, svešvaloda, dabaszinātne) noslēgums, ļaujot 12. klasē skolēniem izvēlēties sešus augstākā līmeņa kursus, kuros kārtos eksāmenus augstskolā, - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Mācību satura reformā īpaša uzmanība tiks veltīta pārmaiņām pirmsskolā un sākumskolā, lai nodrošinātu vienmērīgāku un plūstošāku pāreju no viena izglītības līmeņa nākamajā, norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Mērķis esot veicināt arī raitāku sešgadnieku izglītošanos bērniem piemērotā vidē, neiztrūkstot rotaļām, pastaigām, diendusai un citām vecumposmam atbilstošām vajadzībām. Šobrīd tiek meklēts piemērotākais modelis, lai pilnveidotu šā posma izglītību, kas varētu notikt vai nu bērnudārzos, vai arī skolās, kurās telpas tiktu īpaši pielāgotas sešgadniekiem. Patiesībā neesot jau svarīgi, kā nodēvē - par 1. klasi vai sešgadīgajiem, bet gan tas, vai izdosies izveidot labu programmu, akcentēja ministrs.
Gan Saeimas deputāti, gan izglītības jomā strādājošie pauda neapmierinātību ar komunikācijas trūkumu starp Izglītības un zinātnes ministriju un sabiedrību. Tāpēc daudziem trūkstot ticības reformas pozitīvajam pienesumam, it īpaši - ņemot vērā, ka arī jaunais pedagogu algu modelis nenesis cerētos uzlabojumus. «Iesaistītas 100 pilotskolas, bet nav nodrošināta atklāta informācija pārējām skolām, kas turpina veicināt noslāņošanos, neizpratni un pretestību, nevis nodrošina visiem vienlīdzīgas starta pozīcijas,» uzsvēra Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja, privātās skolas Patnis direktore Zane Ozola. Viņa vērsa uzmanību arī uz citiem trūkumiem: mācību līdzekļu izstrādei paredzēts pārāk maz laika, nav arī operatīvā un kalendārā plāna, kas liek apšaubīt projekta savlaicīgu izpildi. Galu galā - nav arī zināms, cik lielu finansējumu prasīs skolu piemērošana sešgadīgo vajadzībām un vai tas neatsauksies negatīvi uz bērnudārziem un tos nevajadzēs slēgt.
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidentei, Juglas vidusskolas direktorei Aijai Mellei nebija skaidrs, kas slēpjas aiz vārdiem «mācību priekšmetu samazināšana». Pavēstot ko tādu, skolotāju vidū sākas satraukums, jo viņi nezina, kas sagaida. Viņa arī atgādināja, ka ar steigu jādomā, kā jaunais saturs atsauksies uz pedagoģijas studentu izglītošanu. Viņai pievienojās arī Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis - ja skolās ir tādas izmaiņas, nedrīkst apiet jaunos skolotājus. Jāņem vērā, ka 2019. gadā gaidāma studiju programmu akreditācija, līdz tam vajadzētu pilnu informāciju par jauno saturu.