Jau šā gada 1. septembrī pirmsskolas iestādēs sāks ieviest jauno mācību saturu. Šobrīd gan nav pieejami ne programmu, ne mācību līdzekļu paraugi, arī kursi daļai pedagogu tiks piedāvāti tikai no novembra, bet projekta vadītāji mierina, ka aizkavēšanās nebūs, jo nav paredzamas kardinālas izmaiņas. Tiesa, mazākumtautību dārziņos plānots pastiprināt latviešu valodas apguvi tā, lai šo iestāžu audzēkņi 1. klasē, ja vecāki tā izlemj, spētu mācīties arī latviski.
«Mēs no savas puses darīsim visu, lai jau 1. septembrī varētu sākt jauno pilnveidoto mācību saturu pirmsskolā, un tā šobrīd ir visas ministrijas prioritāte,» preses konferencē teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja. Viņa akcentēja, ka vienlaikus notiek arī aktīva sadarbība ar pašvaldībām, gan iesakot, kas ir vajadzīgs vides sakārtošanai, gan nodrošinot ar informatīvajiem un metodiskajiem materiāliem, lai varētu īstenot jauno saturu. Projekta Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa uzsvēra, ka «fiziskajā vidē pirmsskolā neieraudzīsim kardinālas izmaiņas». Arī noliekot blakus iepriekšējās vadlīnijas un jaunās, varēs pārliecināties, ka pēc struktūras un būtības tur lielu izmaiņu nav. Netiek arī uzskaitīti temati, kas jāapgūst, bet ir virkne ieteikumu, kā tos labāk mācīt. Katrs skolotājs varēs izvēlēties: izmantot programmu vai tomēr ne, un turēties pie savas izstrādātās. Arī materiāli šajā vecuma posmā ir pieejami visdažādākie. Kāpēc gan nolikt malā jau esošos, ja tie lieliski kalpojuši līdz šim? Viņa rosinot dārziņa bērnus vairāk «iet pie dabas», jo tur rodams lielisks mācīšanās materiāls. Jo būtiski ir ļaut bērniem izzināt pasauli pašiem, rosināt to darīt, ievirzot tad, kad nepieciešams, nevis mesties nomainīt mēbeles vai iepirkt jaunus mācību līdzekļus. Turklāt, kā atzina Z. Oliņa, daudzi skolotāji jau līdz šim strādājuši «pa jaunam», bet pārējie ir jāiedrošina tā darīt. Tiesa, tas gan prasīs atvēlēt vairāk laika nodarbību plānošanai un to saskaņošanai ar citiem kolēģiem. «Nevajag koncentrēties uz to, ka nu man jāgatavo bērns skolai, satraucoties, ka tikai paspēju viņam visu iemācīt. Svarīgākais ir - iedot bērnam bāzi, uz kuras pamata viņš arī iemācīsies visu, ko vajadzēs.»
Uz jautājumu, cik labi latviešu valoda būs jāapgūst mazākumtautību bērnudārzos, G. Arāja norādīja, ka joprojām mācību un rotaļu procesā dominēs bilingvālā pieeja. Procentuālo prasību nav, bet, beidzot pirmsskolas programmu, bērnam būs jāspēj mācīties 1. klasē latviski, ja vecāki tā vēlēsies. Programmā paredzēts, ka bērnam latviešu valodā «jāspēj atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu, mācīties pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, pazīt burtus, lasīt un saprast īsus vārdus, kā arī rakstīt burtu elementus». Tas, kā panākt šādus rezultātus, būs katra pedagoga paša ziņā, taču skaidrs, ka latviešu valodas apguve bērnam jāsekmē katru dienu, arī rotaļu nodarbībās.
Arī nozares arodbiedrība ļoti radikālas izmaiņas šobrīd nesaskata. «Daudzi pedagogi jau strādā pēc šīm prasmēs balstītajām metodēm ar visām caurviju kompetencēm, kas tiek prezentētas kā gaišā nākotne un iznāk teju kā pļauka sejā,» pēc preses konferences sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. No otras puses - nevajadzēs tērēt daudz laika, lai pārskatītu darbību principus. Tomēr LIZDA būtu gribējusi sadzirdēt no IZM atvainošanos par to, ka viss notiek tik ļoti sasteigti, jo projekta īstenošana nobīdījusies par gadu. «Jā, mēs nevaram pazaudēt Eiropas piešķirtos miljonus, taču pedagogi būs tie, kam būs jāīsteno lielākas vai mazākas satura izmaiņas. IZM nav izdarījusi līdz galam visu kā nākas. Galu galā vasara daudziem paies, pieslēdzoties pie darba jautājumiem,» uzsvēra I. Vanaga. Būšot arī jādomā par kursu pieejamību un pietiekamību, jo pirmsskolā strādā ap 10 000 darbinieku, bet mācības plānotas krietni mazākam skaitam. Iespējams, ka jāpārdomā sadarbība ar reģionālajām augstskolām, kas īsteno pedagoģijas programmas.