Skolu tīkls Latvijā turpina savilkties arvien ciešāk. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apstiprinājusi 25 izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, taču šā gada sarakstam punkts vēl nav pielikts. Saskaņošanā ir vēl vairāku pašvaldību lēmumi – Raunas, Grobiņas, Gulbenes, Ropažu, Aizputes, Durbes novadu, Liepājas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas.
Statusa maiņu piedzīvos astoņas skolas - lielākoties no pamatskolas pārtopot par sākumskolu. Tā tas notiks ar Bauskas novada Mežgaļu pamatskolu, kā arī trim Saldus novada pamatskolām - Jaunlutriņu, Pampāļu un Kursīšu. Nule IZM saskaņojusi arī Talsu novada domes lēmumu par Virbu pamatskolas statusa maiņu. Savukārt Tukuma novada Tumes vidusskola un Alūksnes novada Liepnas vidusskola 1. septembrī durvis vērs kā pamatskolas, bet Cēsu novada Līvu sākumskola paliks kā bērnudārzs. Vienīgi Jelgavas 3. sākumskola ir ceļā, lai kļūtu par pamatskolu.
Komentējot pašvaldības lēmumu par trīs pamatskolu pārveidi par sākumskolām, Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica norādīja, ka to nācies darīt, jo skolēnu skaits šajās mācību iestādēs noslīdējis zem 60, kas ir vietvaras noteiktā sarkanā līnija. Līdz šim novadā pieredze attiecībā uz sākumskolām ir bijusi gan pozitīva, gan negatīva. Piemēram, Striķu sākumskolā, kur mācības notiek pēc Montesori pedagoģijas metodēm, skolēnu skaits ir stabils - turas ap 100, un izskatās, ka arī tuvākajos gadus par slēgšanu nebūs jādomā. Taču Sātiņu pamatskolā, kur atstātas pirmās četras klases, šāds variants izrādījies dzīvot nespējīgs.
Vēl astoņas izglītības iestādes gaida apvienošana - tā paredzēta gan bērnudārziem, gan skolām. Taču desmit skolām šis būs pēdējais mācību gads. Par Skrundas novada Jaunmuižas pamatskolu, Valkas novada Ozolu sākumskolu un Liepājas internātskolu Neatkarīgā jau rakstīja. Taču nu tām pievienojušās Dagdas novada Andzeļu pamatskola, Aglonas novada Šķeltovas pamatskola un Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra Grāveru pamatskola, kā arī Rēzeknes novada Adamovas speciālā internātskola. Arī Tiskādu speciālo internātskolu gaida pārmaiņas - taču tā turpinās pastāvēt kā struktūrvienība.
Pērn tika slēgta Aglonas internātvidusskola, nu tai pievienojas vēl divas skolas. Grāveru pamatskolā pašlaik ir 25 skolēni, šogad to beigs astoņi devītie, un nākamajā mācību gadā tajā paliktu vien 17 bērnu. Pašlaik Grāveros nav 2. un 6. klases, bet pārējās tiek apvienotas. Turklāt pirmā klase pat netiek plānota, jo pirmsskolas grupā nav neviena bērna, bet pirmajā klasē, tāpat kā Šķeltovā, - pieteicies viens skolēns. Šķeltovas skolā kopumā ir vien 17 skolēnu. Pašvaldībai esot iespējas nodrošināt visus novada skolēnus gan ar transportu, gan ar vietu Aglonas vidusskolā, plānota internāta ēkas renovācija. Attālums līdz Aglonas vidusskolai ļauj visus novada bērnus atvest laikā no 30 līdz 40 minūtēm.
Arī Dagdas novada Andzeļu skolā audzēkņu skaits sarucis līdz 30 un četri bērni apmeklē pirmsskolas izglītības programmas grupu. Pēc skolas aizvēršanas vecāki bērnus varēs pieteikt tuvākajās skolās - Ezernieku vai Dagdas vidusskolā (attālums 9 līdz 10 km). Abos virzienos jau kursē skolas autobuss.
Rēzeknes novadā lielākās izmaiņas skars trīs speciālās internātskolas: Adamovas, Tiskādu un Maltas. Plānots, ka turpmāk novadā paliks viena - Rēzeknes novada speciālā pamatskola Maltā, bet Tiskādos tiks realizētas šīs skolas izglītības programmas, kas līdz šim tika īstenotas abās slēgtajās skolās. Viens no optimizācijas iemesliem - no 2020. gada valsts vairs nefinansēs programmu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, un tieši šīs programmas ir divās skolās. Ja šie audzēkņi atkrīt, abās mācību iestādēs kopā paliek vairs 60 bērnu, skaidroja Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis. Tas nozīmētu vēl jo lielāku finansējuma nastu uz pašvaldības pleciem. Jau šogad nācās meklēt papildus 50 000 eiro, bet turpmāk summa tikai augtu. Patlaban minētajās skolās kopējais audzēkņu skaits ir 252. Tiskādos mācās 50 bērnu (22 bērni ir no Rēzeknes novada, 28 bērni ir no citām pašvaldībām), Adamovā - 72 (9 ir vietējie, 63 - no citurienes), bet Maltā šobrīd ir 128 skolēni (22 novada bērni, no citām pašvaldībām - 59, vēl 47 skolēni ar īpašām vajadzībām apgūst amatus arodklasēs).