Būs vieglāk saņemt studiju un studējošo kredītu
Valsts galvoto studiju un studējošo kredītu piešķiršanā no nākamā gada 1. aprīļa notiks lielas pārmaiņas, jo līdzšinējā sistēma ir savu laiku nokalpojusi un zaudējusi popularitāti. Jaunā modeļa galvenais pluss – valsts neprasīs otru galvotāju, kas līdz šim bija iemesls, kāpēc trešā daļa kredītlūdzēju palika bez aizdevuma.
Patlaban par mācībām paši maksā 59% studējošo, bet 46% studijas apmaksā valsts. Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksa ir no 1019 līdz 5500 eiro (pilna laika studijas), maģistra programmās: 1221 līdz 6000 eiro. Par garā cikla - profesionālām piecu gadu programmām (pamatā medicīna un veterinārija) šī summa svārstās no 2600 līdz 15 000 eiro gadā. Pēdējo gadu laikā krities to studētgribētāju skaits, kas izvēlas ņemt aizdevumu. Ja kopumā par maksu studēja vairāk nekā 15 000, tad studiju kredītu paņēma vien 1283, bet studējošā kredītu - 230.
Salīdzinot ar 2004. gadu, kritums ir ievērojams - tad šādu līgumu bija 9435, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā secināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Diāna Laipniece. Līdz šim Finanšu ministrija un Valsts kase rīkoja izsoli, izraugoties vienu kredītiestādi, kas iegūst tiesības apkalpot valsts galvotos kredītus. Aizdevumus izsniedza no kredītiestāžu līdzekļiem, bet galvojumu 90% apmērā nodrošināja valsts. Noteikumi paredz, ka aizņēmuma summa jāsāk atmaksāt ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas un jādzēš desmit gadu laikā (ja mazāk par 1423 eiro - piecos gados) vai ar 12. mēnesi pēc mācību pabeigšanas. Valsts subsidē studiju kredīta procentus studiju laikā, studējošo kredītam jāmaksā procenti jau studiju laikā. Kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti aizdevuma ņēmēja nāves gadījumā vai tad, ja viņš kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu. Ja studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā kredītņēmējam piedzimst bērni, tad par katru no viņiem parāds tiek nodeldēts par 30%. Uz aizdevuma dzēšanu no valsts līdzekļiem var pretendēt arī tie, kas kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, skaidroja D. Laipniece, uzsverot, ka līdzšinējās sistēmas vājā vieta bija ierobežotas iespējas atrast otru galvotāju, kā arī kredītiestāžu mazā interese sniegt šo pakalpojumu. Pārmaiņas ir nepieciešamas arī tāpēc, ka finanšu nozares asociācija informējusi, ka komercbankas neplāno turpmāk piedalīties izsolēs par valsts galvoto kredītu apkalpošanu.
Jaunajā modelī ir plānots galvojumu sniegt finanšu institūcijas Altum portfeļa garantijas instrumenta veidā. Kredītus izsniegs vairākas bankas, kas noslēgs līgumu ar Altum, un studējošais varētu izvēlēties vienu no tām. Šādā gadījumā nav vajadzīgs otrs galvotājs vai papildu nodrošinājums. Uz ārzemēs studējošajiem vai ārvalstu studentiem šī programma neattieksies. Kredītu vieglāk arī būtu piedzīt. Paredzēts, ka 2020. gadā varētu slēgt ap 1500 līgumu uz
2 līdz 4 gadiem, vidēji par 6500 eiro. Lai izsniegtu 2000 jaunu kredītu, sākot ar 2021. gadu, papildus būtu nepieciešami 369 508 eiro, 2022. gadā - 772 027 eiro. Kopumā tam tiktu atvēlēta summa - 2,9 miljoni eiro (savulaik tā bija 3,3 miljoni eiro). IZM budžeta iespējas nākamgad būtu 749 049 eiro, 2021. gadā - 1,2 miljoni eiro, 2022. gadā - 1,6 miljoni eiro.
Studiju un zinātnes administrāciju vadītājs Andis Geižāns, oponējot satraukumam par jaunajām māmiņām, skaidroja, ka no 2001. gada par otro bērnu dzēsti kopumā 5 miljoni eiro. Daudzbērnu ģimenēm ir iespēja nodzēst pat visu aizdevuma summu. Šis ir bijis arī mehānisms, kā piesaistīt speciālistus prioritārajās nozarēs. Jaunajā sistēmā gan ir neskaidri jautājumi, piemēram, studējošo kredītu varēs paņemt uz diviem gadiem 6500 eiro, taču bakalaura programma lielākoties ir 3-4 gadi. Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka galvenais mērķis šim pakalpojumam ir radīt pieejamību studijām arī tiem, kam šobrīd nav līdzekļu. Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa savukārt ir pārliecināta, ka sistēma jāmaina.