Pašvaldības: Skolu tīkls dzīvo savu dzīvi, skaitļi – savējo
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule nākusi klajā ar minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem lielajām pilsētām, reģionālās attīstības centriem, pagastiem un teritorijām pie Eiropas Savienības ārējās robežas, paredzot, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. septembra. Nozarē strādājošie gan to nodēvē par pirmo uzmetumu, kam trūkst kompleksa tvēruma. Izskatoties, ka skolu tīkls dzīvo savu dzīvi, skaitļi – savējo.
Pašvaldību izglītības pārvaldes marta beigās ministrijai iesniedza savu skolu tīkla redzējumu, nu tās var salīdzināt to ar IZM piedāvājumu, kas tika prezentēts izglītības jomas speciālistiem 17. aprīlī.
IZM piedāvājums ir šāds: lielajām pilsētām, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, proti, Rīga, Daugavpils, Jelgava un Liepāja - sākumskolā (1. līdz 6. klase) vajadzētu būt vismaz 400 skolēniem, pamatskolā - 450, vidusskolā - 150. Administratīvo teritoriju attīstības centros (21) šie skaitļi attiecīgi ir: 300, 360 un 120. Pagastu teritorijās sākumskolā būtu jānodrošina vismaz 35 bērni, pamatskolā - 80, vidusskolā - 45. Savukārt pierobežā un teritorijās, kur tuvākā skolā ir 25 kilometru attālumā, sākumskolā (1. līdz 3. klase) būtu pieļaujami 15 skolēni, pamatskolā - 70, vidusskolā - ne mazāk kā 30. Skaitliski ļoti mazās skolas jeb saimes skolas varētu veidot kā lielāku izglītības iestāžu filiāles bez savas administrācijas un atbalsta personāla, piedāvājot arī pirmsskolas programmas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure nosauc šo IZM piedāvājumu par jēgpilnu, pie kura, protams, vēl jāstrādā. Kā jaunumu viņa akcentē saimes skolas, kas ļautu saglabāt arī pavisam nelielas mācību iestādes 1. līdz 3. klases posmā, kurās uz 35 bērniem (pierobežā pat 15) būtu trīs skolotāji. Tādā gadījumā gan būtu jāmaina finansēšanas modelis, piebilst I. Dundure.
Apes novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe ar secinājumiem nesteidzas, jo sapratusi vien to, ka «viss ir nepārtrauktā mainībā». Galu galā daudz kas būs atkarīgs no bērnu skaita un finansējuma, kas tam sekos, un teritoriālās reformas. Pēc viņas domām, šis piedāvājums ir līdzīgs ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā izstrādātajam pētījumam. Tajā, piemēram, Apes novadā tika piedāvāts slēgt skolu, jo netālu ir cita, pa taisno mērot, - vien 15 kilometri. Tikai netika ņemts vērā tāds sīkums, ka pāri upei nav tilta, bet, apkārt braucot, ir nevis 15, bet 40 kilometru.
Madonas novada izglītības nodaļas vadītājas Solvitas Seržānes izpratnē daudzas lietas šajā piedāvājumā nav jaunas. Viņai gan gribētos saprast, kas ir par pamatu tur sniegtajiem skaitļiem. Tāpat nav atbildēts jautājums - kas ir autori? Vai tas ir IZM vai ministres Ilgas Šuplinskas pašas redzējums? Ja sākotnēji izskatās, ka šis dokuments nav veidots, palīgā ņemot tikai karti un lineālu, tomēr kopumā tas liek secināt, ka «skolu tīkls dzīvo savu dzīvi, bet skaitļi - savējo». Patiesībā pašvaldība pati labi redz, kas ir darāms, un pēdējos piecos gados Madonas novadā notikušas ievērojamas pārmaiņas skolu tīklā. Nule pieņemts lēmums par Mētrienas skolas slēgšanu, kurā palikuši vairs 27 skolēni. Ir vēl pāris citas skolas, kas «iezīmējas zem pieļaujamā minimuma sliekšņa». «Tā ka turam roku uz pulsa,» teic S. Seržāne. Par sākumskolu modeli viņa gan esot skeptiska, jo, kā rāda pieredze, laukos tas neiedzīvojas.
Krāslavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne norāda, ka «tam apakšā jau nav nekāda normatīvo aktu bāze», tāpēc šobrīd tas ir tikai viens no viedokļiem. Turklāt arī šis rāda, ka īsti sadzirdēti neesot, jo Krāslavas novads ir «divi vienā» - gan reģionālais attīstības centrs, gan pierobeža. Tāpat būtu vajadzīgs ne tikai IZM, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skatpunkts - patlaban izskatās, ka abas ministrijas darbojas šajā jomā atsevišķi. Arī L. Miglāne par sākumskolām jeb saimes skolām izsakās kritiski - Krāslavas novadā tās neiederētos, jo šajā posmā bērnu ir maz.
Jelgavas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza vērš uzmanību uz to, ka viss jāskata kompleksi. Svarīgs ir ne tikai iedzīvotāju skaits, bet vecuma struktūra, tāpat arī citi rādītāji. Piemēram, vai teritorijā ir attīstīta ražošana, vai tur ir darba iespējas. Tāpat jāņem vērā jaunā mācību satura reforma un vēl citi aspekti.