Tiesībsargs Juris Jansons prognozē, ka situācija ar mācību līdzekļu iegādi kopumā varētu būt uzlabojusies, jo, atbilstoši vairāku pašvaldību paustajam, to piešķirtā finansējuma apmērs mācību līdzekļu iegādei ļauj izglītības iestādēm nodrošināt visus izglītības satura apguvei nepieciešamos mācību līdzekļus.
Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis aģentūru LETA informēja, ka tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi līdz 16.augustam saņemtas ziņas no 30 Latvijas pašvaldībām.
Atbildes uz rekomendācijām pārskatīt mācību līdzekļu sarakstus un finansējumu līdz tiesībsarga norādītajam termiņam - 15.augustam - nav sniegušas desmit pašvaldības: Dienvidkurzemes, Jelgavas novada, Jēkabpils, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas, Salaspils un Valkas pašvaldība. Ventspils valstspilsētas pašvaldība informējusi, ka atbildi varēs sniegt līdz 25.augustam. Par Augšdaugavas un Varakļānu novada izglītības iestādēm netika saņemtas vecāku ziņas, bet Saulkrastu novada vecāku ziņojumi liecināja, ka saraksti atbilst tiesiskajam regulējumam.
Kopumā pašvaldības ir atsaukušās tiesībsarga aicinājumam - pārbaudījušas izglītības iestāžu sniegto informāciju vecākiem par individuālo mācību piederumu iegādi, kā arī secinājušas, ka sarakstos iekļauti arī tādi mācību līdzekļi, kuri jānodrošina izglītības iestādei. Pašvaldības informējušas par notikušām pārrunām ar izglītības iestāžu vadītājiem un aicinājušas tās nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas pedagogu sastādītajos sarakstos.
LETA jau ziņoja, ka tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi saņemts ap 1300 ziņu par teju visiem Latvijas novadiem, visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām - Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres un citām.
Tiesībsargs lūdza sabiedrības iesaisti, jo tika saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes - skolas un bērnudārzi - sāka atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedza sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Vairums vecāku snieguši informāciju par dažāda veida kancelejas piederumu iegādi, kas būtu jānodrošina vecākiem, savukārt materiālus, kurus izmantojot, skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei, jānodrošina izglītības iestādei. Lielākās neskaidrības bijušas ar mācību priekšmetiem "Dizains un tehnoloģijas" un "Vizuālā māksla", jo no saņemtās informācijas secināts, ka šo abu mācību priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki.
Apjukumu vecākiem radījusi arī kancelejas preču iegāde pirmsskolā - atšķirībā no skolām tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, otas, dzēšgumijas, šķēres un citi piederumi jānodrošina bērnudārzam, jo tie nepieciešami izglītības satura apguvei.
Bērnudārzos iezīmējusies arī problēma saistībā ar dzeramā ūdens pieejamību. Jansons atgādināja, ka dzeramais ūdens jānodrošina izglītības iestādei, bet vecāki pēc vēlmes var nodrošināt individuālo ūdens pudeli. Tāpat gan bērnudārzā, gan skolā jābūt ērti pieejamam un praktiski viegli lietojamam ūdens krānam, lai, ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, bērni var brīvi piekļūt dzeramajam ūdenim. Vienlaikus vecāki norādījuši, ka nereti dzeramais ūdens bija pieejams tikai izlietnes krānos, kas atrodas tualetēs un ir nehigiēniski.
Vecāki pauduši neizpratni arī par tā dēvēto vecāku padomju tiesībām un pienākumiem, skolas formām, kā arī fonda naudu un skolotāju apdāvināšanu.