Kurzemē sieviete vien 40 gadu vecumā sākusi apgūt pirmos burtus alfabētā

Kristīne ir piemērs, ka oficiālu darbu nedod. Viņa saka - daļai uzņēmēju Ventspilī esot sliktas domas par čigāniem, tāpēc, aizspriedumu vadīti, darbu nedod. Kristīne vasarā pārdod sēnes un ogas, bet visu pārējo laiku - naudu sakasa ar neregulāru piestrādāšanu.

Visvairāk romu Latvijā dzīvo tieši Kurzemē, topa augšgalā ierindojas Talsu novads ar vairākiem simtiem šeit dzīvojošu romu. Talsos šefību pār vietējiem romiem uzņēmies Kaspars Aleksanders, Talsu romu biedrības valdes priekšsēdētājs, kurš jautājumu, ka romiem jāpalīdz, aktualizēja jau ziemā: “Viņš ir smags darbs, šitas, kur es strādā. Viņš nav tik viegli. Jāiet visur uz organizācijām, uz skolām, gan man jātaisa pasākumi. Visādas projekts jātaisa - palīdzības es dodu cilvēkiem.”

Kamēr Kasparam vēl Talsos smags sākums ar palīdzības iekustināšanu vietējai romu kopienai, ventspilniece Malda Avramenko ir romu mediatore jau astoņus gadus un zvanus no saviem tautiešiem saņem pat naktī - piemēram, lai palīdz izšķirt kautiņu. To viņa, protams, nedara, bet šobrīd desmit mēnešus mēģinās romus izglītot.

Sabiedrības integrācijas fonds gan ziņo - līdz šim romus pārstāvošās organizācijas kopumā gan neesot izrādījušas lielu interesi par naudas iegūšanu projektu konkursos. Tie spētu celt izglītības līmeni, uzlabot iespējas atrast darbu, dotu saprašanu par piekļuvi veselības aprūpei, un kopumā justies būt sabiedrībā pieņemtiem. Lai arī Sabiedrības integrācijas fonds rīko skaidrojošos seminārus, kā pieteikties šai projektu naudai, atsaucība no romiem neesot. Fonds arī noraida Latvijas Romu prezidenta Osvalda Jezdovska iepriekš pausto, ka valsts finansējuma sadale čigānu organizācijām atgādinot bandītu laikus pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Vairāk skaties video!