Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amatā ievēl Dāvi Sīmani

© Publicitātes foto

Šodien, 15. aprīlī, notika Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Satversmes sapulce, kurā tās dalībnieki uzklausīja rektora amata kandidāta – profesora Dāvja Sīmaņa piedāvātos LKA stratēģiskos mērķus turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī piedalījās debatēs un vēlēja. Satversmes sapulces dalībnieki vienbalsīgi ievēlēja D.Sīmani LKA rektora amatā.

“Latvijas Kultūras akadēmijai turpmākajos piecos gados jātop par mākslu un kultūras universitāti, kas vienmēr ir soli priekšā visaktuālāko māksliniecisko, akadēmisko un zinātnisko tendenču pārstāvēšanā Latvijas kultūrā, kas, pateicoties integrētai un daudzpusīgai izglītībai, nodrošina kultūras nozari ar visspēcīgākajiem un visuniversālākajiem profesionāļiem. LKA pārliecinoši jāiekļaujas starptautiskajā kultūras izglītības sistēmā, piedāvājot unikālas un konkurētspējīgas starpdisciplināras studijas, kā arī jānodrošina visaugstvērtīgākā kultūras pētniecība un vienlaikus dziļi jāintegrē zinātne ar praktiskajām mākslu studijām. Tā būs visaptveroša radoša “laboratorija” un neatņemams pamats laikmetīgas jaunrades pastāvēšanai Latvijas kino mākslā, teātra mākslā un laikmetīgajā dejā,” uzsvēra D.Sīmanis, iezīmējot galvenos stratēģiskās attīstības virzienus.

Rūta Muktupāvela pauda atbalstu Dāvja Sīmaņa kandidatūrai, uzsverot, ka “Dāvja Sīmaņa kandidatūra ir labākais, kas ar Latvijas Kultūras akadēmiju varēja notikt” un aicināja LKA Satversmes dalībniekus balsot “par”.

“Dāvja Sīmaņa vadībā, veicot nepieciešamās pārmaiņas, tajā skaitā augstskolas pāreju uz TabFab kvartālu, Latvijas Kultūras akadēmija turpinās savu izaugsmi un kļūs par starptautiski atzītu, izcilu mākslas un kultūra universitāti, kas sagatavo augsti kvalificētus cilvēkresursus kultūras, mākslas un radošajam sektoram un stiprina Latvijas kultūras un mākslas izglītības izturētspēju un ilgtspēju izglītības sistēmas transformācijas apstākļos,” pauda LKA Padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais