Valdība otrdien atļāva Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (LBTU), Vidzemes Augstskolai (ViA) un Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA) sākt īstenot augstākās izglītības institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektus.
Augstskolas pilotprojektu sāks īstenot no 29.janvāra, paredz valdības lēmums.
Projektā augstskolas varēs elastīgāk noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, par daļēju samaksu un pilnu studiju maksu. Šie lēmumi varēs atšķirties atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra, pašizmaksām un pieprasījuma, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Īstenojot pilotprojektu attiecībā uz LBTU patlaban plānots, ka par 2% pieaugs stratēģiskās specializācijas absolventu skaits un STEM absolventu skaits, savukārt studējošo atbirums samazināsies par trim procentpunktiem.
LBTU pilotprojekta laikā būs jāpalielina par 5% pētniecībā nodarbinātie jaunie zinātnieki PLE, kā arī jānodarbina vēl divi papildu tenūrprofesori. Tāpat no LBTU tiek sagaidīts citu avotu finansējuma pieaugums par 5%.
Savukārt no ViA tiks sagaidīts, ka par 10% pieaugs stratēģiskās specializācijas absolventu skaits, un par trim procentpunktiem pieaugs stratēģiskās specializācijas studentu īpatsvars. Studējošo atbirums augstskolai būs jāsamazina par 2%. ViA tāpat būs jāizmanto Eiropas Universitāšu aliansi, lai strādātu reģiona labā.
LKA pilotprojekta laikā par 15% būs jāpalielina īstenoto un publiski pieejamo kultūras un mākslinieciskās jaunrades projektu skaits, un par 19% - publikāciju skaits indeksētās datubāzēs. Tāpat katrā programmā būs jānodrošina vidēji pieci starpdisciplināri - STEM vai STEAM - priekšmeti.
Tiek sagaidīts, ka pilotprojekta laikā par 5% pieaugs LKA absolventu skaits, kā arī izejošā un ienākošā studentu mobilitāte. Tāpat plānots, ka par 14% pieaugs profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursantu skaits.
Vēl no LKA tiek sagaidīts piesaistītā finansējuma pieaugums par 30%, kā arī augstskolai būs jāpieņem darbā vēl trīs tenūrprofesori.
Īstenot pilotprojektu valdība līdz šim atļāva Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU).
Iepriekš vairākas augstskolas aģentūrai LETA pauda apņemšanos piedalīties jaunā institucionālās finansēšanas modeļa pilotprojektā no pagājušā gada rudens.
Pilotprojektam pieteicās LU, RSU, LBTU, Daugavpils Universitāte un ViA. Ieviest jauno finansēšanas modeli no septembra domāja arī Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija.
IZM kā priekšnosacījumu institucionālā finansējuma ieviešanai noteikusi attīstītu augstskolas finanšu plānošanas un uzskaites sistēmu - tai jāsniedz informācija par viena absolventa, studējošā vai studiju programmas grupas pašizmaksām, lai sekotu valsts budžeta līdzekļu izlietojumam un pieņemtu informētus, pamatotus lēmumus par studiju maksu vai tās atlaidēm. IZM ņems vērā arī augstskolas pārvaldību, finanšu sistēmu un vadības sistēmu.