Skolotāji streikos ne tikai naudas dēļ
Pedagogu pacietības mērs ir pilns – rūgtā algas diena pirms nedēļas kļuvusi par pēdējo posmu problēmu virknē, kurā ierauta izglītības sistēma. Skolotājus nokaitinājusi gan augstu amatpersonu un sabiedrības attieksme, gan ieilgusī neskaidrība un raustīšanās no vieniem lēmumiem pie citiem un atpakaļ.
Skolotājiem vairs nav iemesla ticēt ne Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), ne valdības solījumiem, tāpēc streiks, visticamāk, notiks. Patlaban nav zināms, vai tas ilgs vienu dienu, nedēļu vai tiks organizēts beztermiņa streiks – par to tiks lemts kādā no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sēdēm oktobra beigās vai novembra sākumā.
"Alga ir tāda, ka ikdienā pēc komunālo pakalpojumu un visu citu rēķinu nomaksas knapi varam izdzīvot, kur nu vēl, ja mums ir bērni," norāda Olaines 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Ruta Ličāgina. "Valstī pieņēma, ka visiem algas jāsamazina par 20%, bet man salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu alga ir samazinājusies par 36%. Nezinu, ko es valstij tādu labu esmu izdarījis, ka man tāda pateicība," sarkastiski piebilst Kārlis Zelpēteris, Olaines 1. vidusskolas matemātikas skolotājs un pārstāvis arodbiedrībā.
Daudzviet skolotāji pamet darbu skolā zemās algas dēļ. R. Ličāgina norāda, ka tieši šā iemesla dēļ no skolas aizgājis darbmācības skolotājs un devies peļņā uz ārzemēm. Viņa vietā par valsts noteiktajiem 255 latiem pirms nodokļu nomaksas vēl neviens nav pieteicies strādāt.
Satraucošākais ir tas, ka cieš arī skolotāja profesijas tēls, kas arī iepriekš nav bijis īpaši prestižs. "Atkal esam atgriezušies pie ļoti zemām algām, un profesijas prestižs nekādā veidā netiks paaugstināts. To ļoti mērķtiecīgi grauj gan mūsu sabiedrība, gan politiķi, kas izsaka noniecinošus tekstus par skolu un skolotājiem, neiedziļinoties lietas būtībā," ir vīlusies R. Ličāgina. Skolotāji norāda, ka savas profesijas mīlestība un prieks par to, ka bērniem kaut kas izdodas, ir vienīgais, kas viņus vēl notur skolā. Viņi gribētu, lai valdība novērtē vismaz to. "Mēs negribam iet prom no darba – esam izvēlējušies tieši šo profesiju, jo tas ir tas, ko vēlamies darīt un kas mums sagādā prieku, bet valsts patlaban to izmanto. Tā nedrīkst. Mēs vēlamies, lai mūsu alga būtu atbilstoša padarītajam darbam," akcentē Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 1. klases audzinātāja Baiba Viļuma.
Kā uzsver skolotāji – pat ja valdība nepiekāpsies skolotāju prasībām, arī lielākajai daļai sabiedrības streiks liks aizdomāties. "Šobrīd pastāv uzskats, ka skolotājam ar visu ir jātiek galā, jo vecākiem nav laika – ir jāstrādā, jāpelna nauda. Kāpēc man par tādu samaksu jāizdara vecāku pamatpienākums pret bērnu? Audzināt, aizvest kaut ko parādīt. Šis streiks būs signāls ne tikai IZM, bet arī visai sabiedrībai, ka skolotājiem uz galvas kāpt nedrīkst," uzsver K. Zelpēteris.
Arodbiedrība pagājušonedēļ nosūtījusi IZM vēstuli ar konkrētām prasībām, kuras iekļauj ne tikai vispārējo izglītību, bet arī pirmsskolas, profesionālo un augstāko izglītību. Šobrīd skolotāji saņēmuši solījumu izpildīt vienu no tās pamatprasībām – palielināt finansējumu uz vienu izglītojamo, piemērojot ne lielāku samazinājumu par 20% no 2009. gada sākumā plānotajiem 770 latiem uz vienu izglītojamo. IZM atbildes vēstulē sola, ka no 1. janvāra finansējums uz vienu skolēnu tikšot palielināts par 33%, palielinot summu no 460 līdz 650 latiem uz skolēnu.
Arodbiedrība izvērtē ministrijas sniegtās atbildes un tuvākajā laikā izlems, vai ir vērts atkāpties no streika pieteikuma un veidot izlīgšanas komisiju, kas vienotos par kompromisiem. Neatkarīgās aptaujātie skolotāji visi kā viens atzīst: valdības apsolījumam nākamgad skolotāju algas vairs nesamazināt neticam.