Par augstskolu nākotni savākti 26 000 parakstu

Šodien beidzas Latvijas augstākās izglītības darbinieku, pasniedzēju un studentu parakstu vākšana, iebilstot pret finansējuma samazinājumu augstskolām. Visās valsts dibinātajās augstskolās divu nedēļu laikā savākts aptuveni 26 000 parakstu, kuri šodien tiks iesniegti Ministru kabinetā.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers norāda – pēc tam, kad augstākajai izglītībai finansējums samazināts par 48%, atlikušās summas samazināšana vēl par 31% izraisīs dramatiskas sekas. "Gribam parādīt, ka valsts budžetam tie daži miljoni neko lielu nedod, bet augstākajai izglītībai tā ir katastrofa." Vienotas jautājumā pret finansējuma samazināšanu ir arī mākslas augstskolas, tomēr tās raizējas arī par kultūras izglītību nākotnē gaidāmo reformu dēļ. Latvijas Kultūras akadēmija, Mākslas akadēmija un Mūzikas akadēmija ir noraizējušās, ka tās varētu tikt mehāniski pievienotas kādai citai augstskolai un tādējādi tiktu iznīcinātas. Mākslas akadēmija un Mūzikas akadēmija, svinot 90 gadu pastāvēšanu, divas nedēļas organizē dažādus pasākumus, iestājoties par tiesībām pastāvēt atsevišķi. Kopā ar šīm akadēmijām par savu neatkarību cīnās arī Kultūras akadēmija, organizējot vairākas flashmob akcijas (attēlā viena no tām – 15 minūšu grāmatu lasīšanas akcija vakar pie Laimas pulksteņa) un citas aktivitātes. Šodien, 16. oktobrī, notiek akcijas kulminācija, kuras laikā plānoti vairāki koncerti, izstādes un performances visā Rīgā. Informācija par pasākumiem pieejama internetā www.kulturbloks.lv.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.