Šlesers: Es palaidu Nilu Rīgā, SC mani jāpalaiž valdībā

© f64

Pēc Rīgas domes vēlēšanām Ainārs Šlesers un Nils Ušakovs kā sasniegumu minēja to, ka LPP/LC un Saskaņas centrs nojaukuši etnisko balsojumu robežas. Tagad tas lielā mērā varētu būt pamatā abu politisko spēku konkurencei uz Saeimas vēlēšanām, jo A. Šlesers neslēpj, ka cer uz nozīmīgu daudzumu balsu no etniskajiem krieviem un, lai viņus uzrunātu, LPP/LC savos priekšvēlēšanu sarakstos plāno iekļaut krievu kopienas autoritātes.

Turklāt SC Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs pēdējā laikā mēdz katrā sarunā atgādināt, ka būs nākamais premjers, bet tieši tādas ir arī A. Šlesera ambīcijas.

"Ņemot vērā, ka es piekāpos Rīgas domē un atbalstīju Nilu kā mēru, es ceru, ka Saskaņas centrs mani atbalstīs kā premjeru," aizvadītajā nedēļā Neatkarīgajai teica A. Šlesers. Viņš paša daudzināto frāzi par "Šlesera–Ušakova" tandēmu Saeimas vēlēšanu kontekstā redz kā varas sadali starp Rīgas varu SC un valdības grožiem LPP/LC. "Tas lai paliek prezidenta Zatlera ziņā," nevēloties ielaisties sīkākos komentāros par A. Šlesera izteikumiem, Neatkarīgajai teica Saskaņas centra līderis Saeimā Jānis Urbanovičs.

A. Šlesers arī nenoliedza Neatkarīgās rīcībā esošo informāciju, ka LPP/LC uz Saeimas vēlēšanām savā sarakstā aicinās kandidēt Latvijas krievu kopienas autoritātes. "Sarakstā būs gan latvieši, gan krievi, bet nebūs neviena no SC. Kas nav saistīti ar citām partijām, tiem rokas ir brīvas," skaidroja A. Šlesers. Ja cilvēki no krievu kopienas A. Šleseru redz kā līderi, pret to nav nekas iebilstams, saka SC Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs, tomēr piebilstot, ka "mūsu elektorāts ļoti labi zina, kurš 20 gadu ir cīnījies par viņu tiesībām".

Kāds LPP/LC politiķis neoficiālā sarunā izteica viedokli, ka "Šlesers šodien ir vairāk vajadzīgs Nilam, nekā viņš Šleseram", jo tieši LPP/LC lēmums sadarboties ar vienotu, nevis sašķēlušos SC, ļāva N. Ušakovam Rīgas domē saglabāt 26 deputātu lielās frakcijas trauslo vienotību. Jau vēlēšanu naktī LPP/LC svinību vietā ieradās Sergejs Dolgopolovs, kurš vada SC ietilpstošo Jauno centru, un tas tika uztverts kā piedāvājums ar septiņiem JC deputātiem pāriet pie LPP/LC. Oficiālā apvienošanās SC veidojošajām partijām šopavasar vēl priekšā.

No dziļākām sarunām ar abu pušu politiķiem izriet, ka tas, cik veiksmīga būs SC un LPP/LC sadarbība nākotnē, lielā mērā būs atkarīgs no tā, ar cik lielu izpratni abu pušu politiķi izturēsies pret savstarpējo attiecību smalkumiem. Noprotams, ka skaļi un ambiciozi paziņojumi netiek uzskatīti par šīs attiecības veicinošiem, īpaši tādēļ, ka var radīt maldīgus priekšstatus par it kā panāktām vienošanām, kuru patiesībā nav.

Tomēr priekšvēlēšanu periodā, par spīti retorikai par sadarbības tandēmu, SC un LPP/LC rīkosies kā konkurenti. Abu politisko spēku līderi uzsver, ka ir pārkāptas etnisko balsojumu robežas un par SC balso arī latvieši, kamēr par LPP/LC arī krievi. Šajā kontekstā politikas kuluāros tiek runāts par A. Šlesera saistību ar pēdējā laika darījumiem, kas vērsti uz politiskās ietekmes nostiprināšanu medijos, kas uzrunā krievu kopienu. Kad Neatkarīgā pirms nedēļas par to jautāja A. Šleseram, viņš nekādu konkrētu atbildi nesniedza, vien izmeta, ka "Rīgā visādas interesantas lietas runā".

Šīs runas saskan ar vismaz dažiem uzvārdiem no to personu loka, kuri uzrunāti kandidēšanai LPP/LC sarakstā uz Saeimas vēlēšanām. Starp tādiem tiek minēts, piemēram, Aleksejs Šeiņins, kurš ir tādu krievu valodā iznākošu laikrakstu kā Čas un Subbota izdevēja SIA Petits valdes priekšsēdētājs. Ar viņu Neatkarīgajai sazināties neizdevās. Toties to, ka ticis uzrunāts, apstiprināja TV5 raidījumu Bez cenzūras vadītājs Andrejs Mamikins. Viņš atteicies, jo viss TV5 krievu ziņu kolektīvs apņēmies saglabāt politisko neitralitāti.

Tomēr no A. Mamikina teiktā arī skaidri izriet, ka šajā priekšvēlēšanu laikā varētu tikt mainīta līdzšinējā krievu mediju prakse kritiku pārsvarā vērst pret latviešu partijām, saudzējot uz krievu elektorātu vērstās. "Pret SC mums ir ne mazāk kritiska attieksme kā pret citiem. Kopš PCTVL vairs nav nopietns spēlētājs, SC ir karaļi, viņi tagad var atļauties kļūdīties. Tādēļ tas ir ļoti labi, ja SC būtu tāds konkurents kā LPP/LC," spriež A. Mamikins.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais