Ar Jakāna aizrotēšanu partiju strīdi par amatpersonām nebeidzas

© Reinis Hofmanis, f64

Ar Dzintara Jakāna aizrotēšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata uz citu amatu Finanšu ministrijā nav beigušās domstarpības valdībā par dažādu partijām pietuvinātu personu noņemšanu no amatiem.

Otrdien, kad beidzot tika pielikts punkts vairāku nedēļu konfliktam koalīcijā par Dz. Jakāna nomaiņu, izraisījās jaunas domstarpības – šoreiz par divu Konkurences padomes locekļu amata vietu likvidēšanu. VID ģenerāldirektora jautājumu iepriekš bloķēja Tautas partija, kurai valdībā ir pieci ministri, bet pret Konkurences padomes saīsināšanu iebilst TB/LNNK, kurai valdībā ir tikai viens pārstāvis – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards. Tāpēc, ja netiks panākta kāda aizkulišu vienošanās, ilgāk par nākamo otrdienu, līdz kurai lēmums tika atlikts, TB/LNNK, visticamāk, neizdosies nosargāt amatus Raimondam Jonītim un Normundam Pēterkopam. Abi ir saistīti ar tēvzemiešiem un amatos iecelti laikā, kad ekonomikas ministrs bija K. Gerhards. Otrdien starp satiksmes ministru un pašreizējo ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL) izvērtās asas diskusijas par šo jautājumu. Konkurences padomes locekļu skaita samazināšanu paredz grozījumi Konkurences likumā, kas stājas spēkā jau 1. martā. Tomēr K. Gerhards otrdien valdības sēdē A. Kamparam atklāti pārmeta, ka amatos paliek tie Konkurences padomes locekļi, kas amatos iecelti Jaunā laika ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa laikā, bet atbrīvoti tiek tēvzemiešu laikā ieceltie. A. Kampars noraidīja pārmetumus, ka lēmums pieņemts politiski. Tomēr K. Gerhardu balsojumā par valsts civildienesta attiecību pārtraukšanu ar R. Jonīti atbalstīja arī ZZS pārstāvis – vides ministrs Raimonds Vējonis. Pēc tam Neatkarīgajai viņš skaidroja, ka, iepazīstoties ar valdības sēdē iesniegtajiem materiāliem, secinājis: R. Jonītis kritērijiem, lai paliktu Konkurences padomē, atbilst vairāk nekā cits tās loceklis Dzintars Striks, kuram amats pēc A. Kampara ieceres tiek saglabāts.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais