Maskavas vizīte rada raizes

© f64

Valsts prezidenta un ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) nesaprašanās viedoklī par to, cik pieņemama bijusi Kremļa izvēlētā ielūguma forma Valdim Zatleram ierasties uz 9. maija svinībām, nav darījusi godu valsts tēlam, īpaši – Maskavas acīs.

Rīgā nav ilūziju, ka šie asumi paslīdējuši garām nepamanīti arī citiem. "Varu iedomāties, kā par to ķiķina Kremlī," neoficiālā sarunā Neatkarīgajai izmeta kāds diplomāts. Neformālas sarunas ar vairākām procesā iesaistītām amatpersonām rada iespaidu, ka Rīgas pilī ir tuvāk pārliecībai, ka uz Maskavu 9. maijā jādodas, nekā Ārlietu ministrijā (ĀM). Vienlaikus Neatkarīgajai tika noliegts, ka degsme braukt uz Maskavu ir tik liela, lai kļūtu vienalga, kāda ranga uzņemšanu Kremlis piedāvās Latvijas prezidentam.

Savstarpēja uzticēšanās

Tas, ka Rīgā sagaida konkrētākas garantijas, ka V. Zatlers Maskavā ir gaidīts viesis un tiks uzņemts atbilstoši savam statusam, pa diplomātiskajiem kanāliem šonedēļ nodots Kremlim. Jau pēc tam trešdienas pēcpusdienā sekoja V. Zatlera publisks padoms M. Riekstiņam, "pirms viņš kaut ko runā publiski, tomēr pa priekšu uzzināt manas domas".

Runa ir par M. Riekstiņa interviju otrdien Latvijas Radio, kur ministrs norādīja uz situācijas divdomīgumu un vēlmi, lai ielūgums uz 9. maija svinībām tiktu nodots konkrētāk. Diplomāti skaidro, ka, pat pieņemot Maskavas šoreiz izvēlēto formu – nevienas valsts galvai nesūtīt rakstisku ielūgumu –, liela nozīme tomēr ir arī tam, kā tiek izteikts mutiskais uzaicinājums, jo tikai pēc tā ir pārliecība, ka uzņēmēja valsts ievēros visus protokolāros noteikumus. Formāli prezidenta neapmierinātību varēja izraisīt fakts, ka ārlietu ministrs savu viedokli pauda pirms saskaņošanas ar viņu. Rīgas pils dusmu dziļākais iemesls varētu būt V. Zatlera neuzticēšanās Tautas partijai un līdz ar to arī M. Riekstiņam. Par to, ka prezidents mēdz izdarīt secinājumus par kādiem izteikumiem vai priekšlikumiem, vadoties pēc tā, ka tas nācis no TP, liecina arī dažādas situācijas iepriekš.

Latvija sevi iedzinusi stūrī

Tonis, kādā Rīgas pils un ĀM amatpersonas pēdējās trīs dienās neoficiāli raksturoja notiekošo, bija abpusēji indīgs. No vienas puses, tika teikts, ka "viņš [ārlietu ministrs] ir iedzinis mūs stūrī – ne tikai prezidentu, bet arī valsti", jo pēc M. Riekstiņa izteikumiem, ka līdz šim mutiski izskanējušais Kremļa ielūgums ir divdomīgs un ar to ir par maz, Rīgas pilij uzaicinājuma pieņemšana ir padarīta ievērojami sarežģītāka. No otras puses, bija dzirdami pārmetumi, ka "pils neadekvāti vērtē situāciju" un "neprot lasīt starp rindām", bet, ja prastu, tad aiz ārlietu ministra paustā saklausītu nevis šķēršļu likšanu V. Zatlera braukšanai, bet raizes, lai prezidents Maskavā tiktu uzņemts atbilstošā līmenī un "Sarkanajā laukumā stāvētu blakus Merkelei, nevis pēdējā rindā".

Rīgas pils līdz otrdienai, kad ārlietu ministrs izteicās par situācijas divdomīgumu, bija dzīvojusi pārliecībā, ka mutisks ielūgums ir saņemts un tā forma ir bijusi pietiekama. Šī pārliecība balstījās uz ĀM valsts sekretāra Andra Teikmaņa publisko paziņojumu 21. janvārī pēc tikšanās Rīgā ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Vladimiru Titovu. Pēc Latvijas un Krievijas ĀM politiskajām konsultācijām A. Teikmanis aģentūrai LETA atzina, ka to laikā "mēs tikām informēti, ka rakstiska ielūguma uz 9. maija svinībām nebūs, bet Zatlers būs gaidīts viesis". Ka V. Zatlers tāpat kā citi valstu vadītāji šoreiz oficiālu rakstisku ielūgumu nesaņems, bet ir gaidīts viesis Maskavā, 29. janvārī intervijā Latvijas Radio vēlreiz atkārtoja arī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.

Maskavai lūdz skaidrāku ielūgumu

Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka šajā laikā starp Rīgas pili un augstu stāvošām ĀM amatpersonām bija notikušas vēl vairākas konsultācijas, no kurām prezidenta cilvēki bija sapratuši, ka V. Titova izteiktais ielūgums ir uzskatāms par oficiālu uzaicinājumu un saistībā ar ielūguma formu nav šķēršļu, lai nebrauktu uz Maskavu. Tiesa, par šo jautājumu vēl nebija notikusi neviena saruna ar ārlietu ministru, kura viedoklis ir galīgā oficiālā ĀM pozīcija. Tikšanās starp V. Zatleru un M. Riekstiņu jau nolikta uz šo rītu, un datums ticis saskaņots jau pirms laba laika.

Ārpus šīs no ārpuses uzspiestās diskusijas par ielūguma formu nekādu īpašu iemeslu nebraukt uz Maskavu prezidentam nav, Neatkarīgajai teikušas informētas amatpersonas. Tiesa, netiek slēptas bažas, ka V. Zatlers Sarkanajā laukumā var attapties citu valstu ārlietu ministriju "valsts sekretāru un vēstnieku ielenkumā", kas neatbilstu viņa statusam, jo pa diplomātiskajiem kanāliem saņemta pretrunīga informācija par citu valstu galvu plāniem 9. maijā apmeklēt Maskavu.

Rīgā uz dalību 9. maija svinībās raugās kā uz iespēju apliecināt, ka valstis sarunājas un Latvija "grib turpināt normālu dialogu ar Krieviju". Tiesa, uzvaras dienas svinību formāts nepieļaujot iespēju V. Zatleram Maskavā sarīkot atsevišķu dienaskārtību.

Neoficiāli zināms, ka lēmuma paziņošanas atlikšana uz februāra beigām saistīta ar vēlmi vismaz formāli demonstrēt baltiešu vienotību. Esot neformāla vienošanās, ka Rīga, Tallina un Viļņa lēmumu pieņems vienlaikus, pirms tā paziņošanas cita citu informējot.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais