JL flirtē ar zemniekiem. TP noskatās

© Jānis Saliņš, f64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) turpinās atbalstīt Valdi Dombrovski, bet tai ir bijis svarīgi gūt apliecinājumu, ka premjers ievedīs kārtību koalīcijā un neļaus Tautas partijai ar opozīcijas balsīm sistemātiski rosināt nodokļu izmaiņas, lai celtu savu reitingu.

"Guvām pārliecību, ka premjers tur koalīcijas grožus stingri rokās," otrdien pēc ZZS pieprasītās tikšanās ar V. Dombrovski paziņoja zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tikmēr premjers tā arī neatbildēja uz jautājumu, kas ir tie instrumenti, kā viņš novērsīs TP bloķēšanos ar opozīciju balsojumos par nodokļiem. Viņš tikai brīdināja, ka "priekšvēlēšanu populisma dēļ var tikt sagrauta finanšu stabilitāte valstī".

Neoficiāli vadoši JL politiķi uzsver, ka šāds līdzeklis nekādā ziņā nebūs TP izmešana no valdības koalīcijas līguma pārkāpumu dēļ. Runa varētu būt par nemitīgu publisku kaunināšanu, atgādinot, kādas sekas var būt TP soļiem, lai tad, "ja gadījumā starptautiskie aizdevēji ar mums pārtrauc sadarbību, tauta zinātu, kurš pie tā ir vainīgs". Turpretī sadarbībā ar ZZS premjera partija jūtoties komfortabli. Tomēr, tā kā ZZS sadarbības partnerim Latvijai un Ventspilij nav problēmu sarunāties arī ar TP, šāds attiecību modelis koalīcijā varētu nebūt akmenī iekalts.

Sākotnēji V. Dombrovskis un A. Brigmanis, iznākot pēc stundu ilgās tikšanās, paziņoja, ka tās galvenā tēma bija risinājumi, kā zemniekiem radīt apstākļus, lai viņi varētu maksāt zemāku ienākuma nodokli. Risinājums, par kuru JL un ZZS politiķi apgalvoja, ka tas panākts otrdienas sarunās, patiesībā bija zināms jau vismaz pirmdienas pēcpusdienā. Proti, tiks grozīts likums, lai atvieglotu zemnieku saimniecību īpašniekiem pārreģistrēties par SIA un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem pārkvalificēties par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. IIN likme šobrīd ir 26%, bet UIN likme krietni zemāka – 15%. Šobrīd slieksnis, lai kļūtu par UIN maksātāju, ir 100 000 latu apgrozījums gadā, bet provizoriski pārrunāts, ka to varētu samazināt līdz 45 000 latu, kas gan vēl tiks precizēts.

Tā kā politiska vienošanās par šo zemnieku situāciju uzlabojošo risinājumu jau praktiski bija panākta pirmdien, JL un ZZS pārstāvji nebija līdz galam vaļsirdīgi par otrdienas tikšanās galveno jautājumu. Kā pēc tam neoficiāli Neatkarīgajai atzina vairāki abu pušu sarunu dalībnieki, galvenā tēma bijusi JL un ZZS attiecības ar kopīgo koalīcijas partneri TP, kā arī tas, kā JL domā turpināt saskanīgās attiecības ar ZZS koalīcijā, kopš premjera partija ir iesaistījusies apvienībā Vienotība.

Divas no Vienotību veidojošajām partijām Ģirta Valda Kristovska Pilsoniskā savienība un Aigara Štokenberga Sabiedrība citai politikai sestdien skaidri paziņoja, ka sadarbības iespējas ar ZZS būs atkarīgas no tā, vai šis politiskais spēks pārformulēs savas attiecības ar Ventspils mēru, partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu. Otrdien no sarunas ar V. Dombrovski ZZS bija izdarījuši secinājumu, ka Vienotība ir veidota ar skatu uz vēlēšanām, bet līdz oktobrim attiecības koalīcijā būs atsevišķi ar JL, nevis ar visām trim konsolidētajām partijām. Šāda premjera atbilde zaļos zemniekus bija apmierinājusi, tādēļ Vienotības dibināšana vismaz pagaidām nebūšot šķērslis, lai ZZS turpinātu būt V. Dombrovska balsts valdībā.

Tikšanos ar premjeru bija lūgusi arī TP. Tomēr otrdien neoficiāli izskanēja, ka trešdien iecerētā tikšanās nenotiks, lai TP sodītu un ierādītu, ka viena partija nevarēs diktēt premjeram noteikumus. V. Dombrovskis gan to Neatkarīgajai noliedza un aicināja nemeklēt sazvērestības tur, kur to nav. "Tikšanās būs, bet citā dienā," teica premjers, vēl neprecizējot, kad. TP otrdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā ar opozīcijas balsīm panāca, ka izskatīšanai pirmajā lasījumā ceturtdienas plenārsēdē tiek virzīti opozīcijas partijas LPP/LC iesniegtie grozījumi likumā par PVN, kas paredz šī nodokļa likmes samazināšanu tūrisma nozarei. Premjera partijas JL aicinājums komisijas sēdē atlikt jautājumu vēl uz divām nedēļām palika bez ievērības. Tādēļ vēlāk izskanēja versija, ka publiski neizziņotā V. Dombrovska un Andra Šķēles tikšanās dienu pēc šādiem notikumiem TP varētu dot maldīgu priekšstatu, ka tā var nesodīti pārkāpt koalīcijas līgumu.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais