LPP/LC un TP apvieno spēkus

© nra.lv

Ne Tautas partijas, ne LPP/LC reitingi šobrīd nav spoži un pat nepārsniedz 5% robežu, kas ir minimālā barjera, lai varētu pretendēt uz iekļūšanu Saeimā. Taču LPP/LC līderim Aināram Šleseram tas neliedz nosaukt ambiciozas prognozes, ka kopā ar Tautas partiju (TP), kā arī kustības Par labu Latviju pārstāvjiem būtu iespējams 10. Saeimas vēlēšanās iegūt pat 37 mandātus parlamentā.

Vakar LPP/LC un TP līderi paziņoja par kopīgas apvienības veidošanu, kas gan vēl būšot jāapstiprina šo partiju kongresos. Tautas partijas kongress par apvienību lems 22. maijā, bet LPP/LC – 5. jūnijā.

Politisko procesu vērotāji atzīst, ka vēl gan pāragri spriest, kā uz politiskās apvienības tēlu atsauksies reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka izdomātā devīze (AŠ)2, kas simbolizē abu partiju līderu – Andra Šķēles un A. Šlesera – iniciāļus. Taču kopumā konsolidācija esot tikai loģisks process, ko apliecina arī citu partiju apvienošanās līdzīgā veidā. Politologs Andris Runcis sarunā ar Neatkarīgo sprieda – katrā ziņā no apvienošanās LPP/LC un TP būs lielāks labums, nekā startējot atsevišķi. Viņš atgādināja, ka savulaik Latvijas Pirmā partija tieši tāpat apvienojās ar Latvijas ceļu, kas izrādījās veiksmīgi, jo sevišķi Latvijas ceļam, kurš netika ievēlēts 8. Saeimā. Arī vēlētājiem būšot vieglāk izšķirties, jo šo partiju programmas ir diezgan līdzīgas. "Atšķiras tikai taktikas un cilvēki," viņš sacīja. Vislabāk vēlētāju reakciju gan varēšot novērtēt pēc pāris mēnešiem.

Vispirms gan partijām būs jāpārliecina pašām savi biedri, tāpēc jau šonedēļ sāksies izbraukumi uz reģioniem. Kā informēja A. Šlesers, pirmā vieta, kurp brauks partiju pārstāvji, būs Gulbene. Partiju līderi turklāt paziņoja, ka apvienības veidošanas process būšot atklāts un turpmāk tas notikšot publiski. Pagaidām nav skaidrības par to, kurš šajā apvienībā būs premjera amata kandidāts. Taču A. Šlesers jau tagad atzīst, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavs atstāt vietu domē un arī pats kandidēt vēlēšanās. Tomēr par to būšot jālemj partijas biedriem kongresā.

Tālāka konsolidācija ar kustību Par labu Latviju notikšot pēc abu partiju kongresiem. Šobrīd netiek atklāts, ar kādiem nosacījumiem tas notiks, taču A. Šlesers atzina, ka šīs kustības pārstāvjiem varētu tikt atvēlēta puse no vietām vēlēšanu sarakstos. Turklāt atšķirībā no Vienotībā pārstāvētajām partijām, kura arī grasās konsolidēties ar sabiedrisko organizāciju – Sarmītes Ēlertes dibināto Meierovica biedrību –, LPP/LC un TP neprasīšot, lai šie cilvēki, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, obligāti iestātos kādā no partijām, lai varētu kandidēt. A. Šķēle gan izteicās, ka no līdzšinējām sarunām izriet – daži no kustības pārstāvjiem "būs gatavi kļūt arī par īsteniem politiķiem", bet konkrētus vārdus nesauca.

Šobrīd atklāts paliek jautājums, kā šī apvienības veidošana varētu atsaukties uz koalīcijas darbu Saeimā, jo tagadējais TP sabiedrotais LPP/LC pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības solīja atbalstu premjeram Valdim Dombrovskim. A. Šlesers gan uzsvēra – nekas šajā ziņā neesot mainījies un valstiskos lēmumos valdība tiks atbalstīta. LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš turpmāk arī piedalīšoties koalīcijas padomes sēdēs.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais