Partiju pametušais Lagzdiņš neatbalstīja TP izvēlēto taktiku

© Elmārs Rudzītis, f64

Pēdējais piliens pieredzējušā politiķa Jāņa Lagzdiņa aiziešanai no Tautas partijas (TP) bijusi partijas biedru rīcība, balsojot par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu amatā – lai gan TP frakcija publiski solījās viennozīmīgi balsot "par", noprotams, ka J. Maizītis izgāzts ne bez tautpartijiešu līdzdalības. Taču lēmums nebija pēkšņs, un šim solim deputāts briedis ilgāku laiku.

"Kā Tautas partijas biedrs kopš dibināšanas brīža, ilggadējs valdes loceklis un frakcijas vadītājs nevaru mest akmeņus partijai, par kuras darbību arī esmu bijis atbildīgs. Bet pēdējā laikā mans viedoklis par to, kā jāstrādā, atšķīrās no Tautas partijas vadības," sacīja J. Lagzdiņš. Piemēram, šā brīža TP vadība uzskata, ka jāiet konfrontācijas, nevis sadarbības ceļš, īpaši ar Vienotības partijām. Taču, pēc J. Lagzdiņa domām, tas valstij tā jau tik grūtā brīdī tikai rada nedrošību, destabilizē finanšu situāciju, turklāt šo partiju strīdi nāk par labu kreisajiem spēkiem. Proti, redzot bezjēdzīgo labējo partiju stīvēšanos, vēlētāji nobalsos, piemēram, par Saskaņas centru. Piesardzīgi viņš vērtē arī TP vienošanos ar LPP/LC, prātojot, vai tas nenostādīs TP un tās līderi Andri Šķēli otrajā plānā.

Viņa aiziešana no partijas gan nenozīmē to, ka valdībā pārstāvētās partijas ar viņa balsi nevarēs rēķināties. J. Lagzdiņš atzina, ka lēmumus pieņems pats, jo nevarot neņemt vērā, ka priekšvēlēšanu laikā arī no valdības puses var parādīties populistiski lēmumi, kas nav atbalstāmi; tāpat – TP ir priekšlikumi, par kuriem viņš aizvien ir gatavs balsot.

Jāatgādina, ka no TP frakcijas salīdzinoši neilgā laikā aizgājuši jau vairāki biedri. Vēl Aigara Kalvīša premjerēšanas laikā no partijas atšķēlās toreizējie ministri – Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, kuri izveidojuši savu politisko spēku – Sabiedrība citai politikai un šobrīd ir parlamenta deputātu statusā. Arī pēc tam TP Saeimas frakcija, kas vēlēšanās tika ievēlēta ar skaitliski lielāko sastāvu, zaudēja savus deputātus. Pērn rudenī partiju un frakciju pameta Dzintars Ābiķis un Vaira Paegle. Savukārt pēc TP aiziešanas no valdības no frakcijas aizgāja Aija Barča, kura pati gan nav TP biedre, taču Saeimā tika ievēlēta no šīs partijas saraksta kā sadarbības partnera – Liepājas partijas – pārstāve. Tādējādi līdz ar J. Lagzdiņa aiziešanu šī sasaukuma laikā TP parlamentā zaudējusi sešas balsis. Neskaidrā situācijā ir arī Jānis Klaužs, kas partiju pametis, taču joprojām skaitās frakcijas pārstāvis.

TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece neko ārkārtēju biedru aiziešanā nesaskata – tā esot katra cilvēka izvēle. Tāpat arī J. Lagzdiņš frakciju esot informējis, kas viņu neapmierina, un izvēlējies aiziet. Galu galā ne par velti TP arī rīkojusi biedru pārreģistrāciju, "lai kopā paliktu vienīgi domubiedri, ne gadījuma ceļa biedri", teica V. Muižniece.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais