Lai gan cerības atrast un apstiprināt jaunus ministrus vakantajiem posteņiem Veselības, Tieslietu un Ārlietu ministrijā neesot izplēnējušas pavisam, Jaunā laika valdes piedāvājums jaunus ministrus līdz vēlēšanām neapstiprināt, iespējams, tiks īstenots. Izņēmums varētu būt ārlietu ministrs. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) skaidru atbildi par turpmāko rīcību sola nedēļas laikā.
Premjers arī apsvēris iespēju Tautas partijas atstātajās ministrijās iecelt parlamentāros sekretārus – iepriekšējie posteņus atstāja reizē ar ministriem. Parasti parlamentāros sekretārus iesaka ministri, un abu pilnvaras amatā beidzas vienā laikā. Tomēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevarot piekrist. "Situācija valstī ir pārāk nopietna, lai ministru pienākumi tiktu uzticēti parlamentārajiem sekretāriem," uzsver ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
ZZS aicina premjeru atrast un virzīt vakantajiem ministru amatiem profesionāļus, un arī pati partija esot gatava tādus piedāvāt, sacīja A. Brigmanis.
Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka valdība var strādāt arī ar nepilnu Ministru kabinetu. Tiesa, problēmas varētu būt ārlietu ministra gadījumā. Jau labu laiku iepriekš ir saskaņota ārlietu ministra dalība dažādos starptautiskos pasākumos, kuros atteikt piedalīties tikai tāpēc, ka mums nav ministra, nedrīkstētu. Ņemot vērā statusa nozīmību dažādās starptautiskās sanāksmēs, viņu nevarētu aizvietot citas sfēras ministrs, un šis pienākums būtu jāuzņemas pašam premjeram. "Bet tas būtu apgrūtinoši. Tāpēc jautājums ar ārlietu ministru vēl būtu jārisina," atzina Dz. Zaķis. Taču veselības un tieslietu ministra portfeļus var nest arī citi ministri, kā tas šobrīd jau notiek. Koalīciju darot bažīgu arī tas, ka, ja izdotos atrast labus kandidātus, balsu viņu apstiprināšanai var nepietikt. Bet tas pazemotu kandidātu un nevairotu stabilitāti arī pašā koalīcijā.
Tas, vai vakanto ministru amata pienākumu izpildītāji varētu mainīties, līdzīgi kā tas noticis līdz šim, kad Tieslietu ministrijas politisko vadību no labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) pārņēma aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), pagaidām esot atklāts jautājums. Dz. Zaķis pieļāva, ka rotācija šajos amatos būtu tikai taisnīga, tomēr tas vēl neesot nolemts. ZZS šajā ziņā paļaušoties uz premjeru un savas principiālas prasības neizvirzīšot. Lai gan lēmumi par konkrētām personālijām liecināšot par uzticēšanos vai neuzticēšanos koalīcijas partneriem, jebkurā gadījumā premjeram būšot izšķirošs vārds. "Mēs netaisāmies taisīt nekādus demaršus un apvainoties. Valdībai ir jānostrādā līdz šīs Saeimas beigām," uzsvēra ZZS līderis A. Brigmanis.
Kā potenciālie ārlietu ministra portfeļa nesēji aizvien tik minēti līdzšinējie kuluāros apspriestie kandidāti – vēstnieks ASV Aivis Ronis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kā arī A. Razāns, kuru varētu mēģināt pārliecināt vēlreiz, garantējot iespēju pēc tam atgriezties diplomātiskajā dienestā. A. Brigmanis atzina, ka tāpat premjers tomēr varētu mēģināt pārliecināt Māri Riekstiņu (TP) šos pienākumus uzņemties līdz pat vēlēšanām.