«Drīz bijusī koalīcija – ZZS, NA un Vienotība – jums šķitīs kā marcipāna kūka, salīdzinot ar to nebaudāmo ķīseli, kas nāks pēc tam,» pēcvēlēšanu situāciju sarkastiski vērtē viens otrs politikas vērotājs, ieklausoties tajās partijās, kuras uzskata sevi par vēlēšanu uzvarētājām, kaut gan neviena no tām (izņemot mūžīgo Pirra uzvaru karalieni – Saskaņu) nav saņēmusi pat piektdaļu balsotāju (pat ne visu vēlētāju) atbalsta.
KPV LV, uzņemoties pēcvēlēšanu sarunās vienu no galvenajām lomām, pauda pretenzijas pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem, kurus ZZS plānoja deleģēt valdības veidošanas sarunām, proti, pret Augustu Brigmani un Edgaru Tavaru. Viņiem nav «tautas mandāta» - tā KPV LV. Taču ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzīmēja, ka «ZZS paši nosaka sastāvu politiskajām sarunām un politiskais spēks nemainīs izvirzītos pārstāvjus», savukārt KPV LV nostāju ZZS uzskata par priekšvēlēšanu politiskās retorikas turpināšanu pietiekami sarežģītajā situācijā, kad jāveido valdība un jāpieņem valsts budžets.
Ņemot vērā KPV LV nostāju, ZZS valdības veidošanas sarunās pagaidām ar šo partiju netiksies. Savukārt JKP vadonis Bordāns uzstāja, ka valdības veidošanā nevarēšot piedalīties Zaļo un zemnieku savienība. Izskatās, ka jaundibināto partiju bravūrīgie virsaiši baidās no pieredzes bagātajiem sarunu vedējiem. Bet politiskajā telpā tostarp virmo atziņa: ja ZZS un NA neklanīsies un nelūgsies, juceklīgais balagāns, kāds bija vērojams pirms vēlēšanām, tagad, valdības aprišu veidošanās laikā, neturpināsies.
Ar pēcvēlēšanu politiskajām batālijām fonā - saruna ar ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.
- Manuprāt, zaļzemnieki ir šo vēlēšanu lielākie zaudētāji. Piekrītat?
- Vēlēšanās uzvarētāji ne vienmēr patiešām ir uzvarētāji. Visa dzīve to pierāda. Tā, piemēram, Saskaņa vēlēšanās var uzvarēt, cik reižu vien grib, taču beigu beigās valdībā netiek... Taču nereti no Saskaņas cilvēkiem Saeimā esmu dzirdējis, ka viņiem tas nemaz nav slikti: parlamentā tu sēdi, viss ir komfortabli, algu tu saņem... Kas attiecas uz ZZS: esam zaudējuši mandātus, un mēs esam zaudējuši pozīcijas, piedaloties sarunās par valdības veidošanu, - mēs vairs neesam sarunu vadītāji, mēs sarunās piedalāmies tikai kā iespējamie partneri. Bet, ja izmantojam sporta terminoloģiju, mūsu politiskais spēks ir iekļāvies olimpiskajā sešniekā, un tas nozīmē, ka mēs esam Saeimā pārstāvēti, piedalāmies politiskās dzīves veidošanā un citos procesos, tikai ar mazāku kapacitāti. Ja runāju par sevi: man ir trešā vieta Zemgalē. Citos apstākļos tā būtu devusi stabilu vietu parlamentā, jo no Zemgales parasti tiek ievēlēti četri cilvēki, tagad - tikai divi... Pielikto plusiņu skaits Zemgalē man ir vislielākais, mīnusi arī bija pietiekami, tomēr bilance ir pozitīva. Tāpēc man ir pietiekami daudz argumentu, lai pateiktu, ka par savu rezultātu man nav ko kaunēties, turklāt - ņemot vērā to kampaņu, kas tika izvērsta pret politiķiem, kas Saeimā strādā ilgstoši.
- Kampaņa pret «vecajiem komunistiem» bija pamanāma. Zināt tās finansētājus?
- Precīzi nezinu. Bet vairāk nekā par finansētājiem, manuprāt, vajadzētu runāt par negatīvo fonu, kas tika radīts. Esmu Saeimā kopš 2002. gada, un līdz šim vēlēšanu kampaņās šāds aspekts netika minēts, nevienam tas nebija jāatgādina, jo visi ļoti labi zināja manu pagātni. Ja es pavērtēju savu darbu gadu gaitā, es atklāti varu cilvēkiem skatīties acīs, jo es zinu, ko esmu darījis, un man nav, par ko kaunēties.
- Vairāk nekā cīņa pret «vecajiem komunistiem» acīs krita savādības jūsu vēlēšanu sarakstā. Tā, piemēram, ZZS Zemgales sarakstā bija iekļauts kāds Viktors Valainis, kārtīgs partiju staigātājs: izmēģinājis Zatlera Reformu partiju (ZRP), Jēkabpils partiju, Vienotību, beidzot aplaimojis arī ZZS. No ZRP savulaik atšķēlies Olšteina sešniekā. Kas jūs pamudināja ielikt sarakstā šo bijušo Jelgavas naktskluba Post Club bārmeni un līdzīpašnieku? Vai tad jums nebija ziņu no Jelgavas, kur PVD, Valsts darba inspekcijas un Ekonomikas policijas darbinieki, regulāri veicot pārbaudes šajā klubā, atklāja daudzus pārkāpumus? Bet tagad Valainis finiša taisnē apsteidza jūs un iekļuva Saeimā.
- Puisis ir enerģisks, viņš aktīvi piedalījās vēlēšanu kampaņā. Es šai lietai pieeju ļoti praktiski. Nevar iet uz Saeimu ar tādu domu, ka deputāta mandāts tev iedots uz mūžu. Ja cilvēks ir sarakstā, viņam tiek dota iespēja izpausties. Valainim bija milzīga vēlme iekļūt parlamentā, viņš gāja pie cilvēkiem, izmantoja dažādas pārliecināšanas formas. Visas darbības formas bija saskaņotas.
- To visu es saprotu. Bet nesaprotu, kāpēc Valaini vispār ielikāt sarakstā? Viņš pēkšņi un neatvairāmi apjauta, ka ZZS ir vienīgā organizācija, kurā viņš grib atrasties? Tad jau katrs var ierasties un pirms vēlēšanām palūgt: lūdzu, paņemiet mani!
- Saeimas vēlēšanu sarakstā cilvēki nonāk, kad tiek deleģēti no konkrētām partijas organizācijām. Viktoru Valaini mums rekomendēja Jelgava.
- Tas ir, rekomendēja Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs (ZZS)?
- Jā.
- Savādi, kas kopīgs varētu būt godājamam pilsētas mēram ar gana skandalozu personu gan izklaides, gan politiskajā jomā?
- Vēlētājs ir izdarījis savu izvēli, un es to respektēju.
- Valainis iekļuva Saeimā, piepalīdzot avīzītēm ar informāciju, kas esot bijusi melīga. Kā to vērtējat?
- Melus vērtēju negatīvi. Ja šajā preses izdevumā bija kādi meli, es tos nevaru novērtēt, jo neesmu cenzors, pirms drukāšanas šos tekstus nepārbaudīju. Viņam pašam par to jāatbild saviem vēlētājiem.
- Jūsu vēlēšanu kampaņa bija ļoti sadrumstalota. Kāpēc?
- Esmu nonācis pie secinājuma, ka centralizēti to nebija iespējams izdarīt. Tādu politisko spēku, kāds ir ZZS, turēt kaut kādos rāmjos ir neiespējami. Ir jādod rīcības brīvība. Ir Zemnieku savienība ar ļoti skaidru redzējumu, ir Zaļā partija ar izteiktu identitāti, ir reģionālās partijas ar savu skatījumu. Bet visi kopā pārstāv ZZS. Ir pamatpostulāti, kas visiem kopīgi, bet ir lietas, kas katrai partijai savas.
- Zaļzemnieku reklāmsauklis: «Labo darbu čempioni» satracināja ļoti daudzus vēlētājus. Sevišķi pārskaities bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura partija Ventspilij un Latvijai arī ir ZZS sastāvā.
- Jā, piekrītu, šis sauklis bija kļūda.
- Bet kādam ir jāatbild par šo kļūdu.
- Tā ir. Šis sauklis tika izmantots Rīgā. Ja tikai galvaspilsētā būtu slikti rezultāti, tad būtu saprotams, bet visā valstī ZZS kopīgā tendence bija - uz leju. Valdošais uzstādījums bija: pienācis laiks mainīt politisko eliti, jānomet «vecie komunisti», jānāk jauniem politiskajiem spēkiem, kuri nesīs ko labāku. Nu, paskatīsimies, kas būs tas labākais. Nākamais uzstādījums parādījās Latvijas TV vēlēšanu dienā: visas dienas laikā tika raidīti viedokļi no novadiem... Neapšaubu ziņu objektivitāti, bet var taču parādīt arī dažādus viedokļus. Tomēr fons bija viennozīmīgs: balsojiet par jaunajām partijām, vecajiem nav vietas!
- Pēdējās līderu debatēs, kas notika Latvijas TV, Māris Kučinskis (ZZS), demonstrēdams ne tikai lielisku humora izjūtu, bet arī plašas zināšanas valsts pārvaldē, vienos vārtos sasita visas «jaunās partijas».
- Diemžēl lielu sabiedrības daļu tas neinteresēja, jo bija uzstādījums uz «jaunajām sejām». Bet to var saprast: laiku pa laikam tas parādās. Tieši tāpēc būs interesanti vērot, kā «jaunās sejas» pildīs solījumus. Vispirms: kā realizēs saukli par sešām ministrijām? Nu, labi - kā reorganizēs valsts pārvaldi? Tā, pēc jauno spēku saprašanas, sevī ietver ministriju skaita samazināšanu, veselības aprūpes atcelšanu un citas fundamentālas lietas. Mēs noteikti būsim gatavi atbalstīt jaunās koalīcijas centienus pensiju minimuma paaugstināšanā līdz 500 eiro...
- Un naudiņa no kurienes?
- Nu, tā jau būs jaunās koalīcijas problēma. Mēs pat aicināsim jauno koalīciju nākamā gada budžetā iestrādāt šādu priekšlikumu. Labas idejas bija par minimālās algas palielināšanu. Kāpēc gan ne?! «Labo solījumu čempioni» taču varēs to realizēt!
- Labi, atmetam informācijas vienpusību un nereālos solījumus. Ko uzskatāt par ZZS būtiskākajām kļūdām, kas noveda līdz tādam vietu kritumam Saeimā?
- Mēs nepratām parādīt reformu gaidāmo rezultātu, un sabiedrībai palika iespaids, ka reformas veiktas bez pozitīva rezultāta. Piemēram, stāsts par veselības apdrošināšanu un eveselību. Tas viss cilvēkos radīja negatīvu iespaidu. Nākamais - administratīvi teritoriālā reforma. Visi jaunie politiskie spēki uzstāja, ka tā jāveic «uz sitiena». Mēs mēģinājām pierādīt, ka jābūt saprātīgam ekonomiskajam piedāvājumam, brīvprātībai utt. Mūs nosauca par stagnātiem. Ik pa brīdim neveiksmīgi meklējām cilvēku VID vadītāja amatam, bija problēmas ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, tika izvilkti gaismā politiskie skandāli ar partijas biedriem... Viss kopā saplūda kā plata upe. Nepratām laikus un pārliecinoši visu izskaidrot un atspēkot.
- Kāpēc zaļzemniekiem tik ļoti bija vajadzīga Veselības ministrija? Izskatās, ka šī ministrija ir paredzēta tikai «iekrišanai»...
- Jā, Veselības ministrija ir tā, kura var cilvēkus politiski celt vai gremdēt. Esmu redzējis tikai gremdējošo faktoru. Iespējams, ka tikai Gundars Bērziņš (Tautas partija) bija veselības ministrs kā pozitīvais tēls. Ja man vajadzētu uz svaru kausiem uzlikt divas lietas - pārmetumus par to, ka reformas ir sliktas, vai pārmetumus par nekā nedarīšanu - tad, lai cik skumji tas arī būtu, mūsu rezultāts izrādītos labāks, ja mēs neko nebūtu darījuši... Ja runājam par politiska izdevīguma principu, ir citas ministrijas, kuras vadīt ir vienkāršāk un eksponēties - patīkamāk. Un, lai arī ko runās viens otrs, es tomēr šajā intervijā to pateikšu: arī šajās vēlēšanās nospēlēja Lemberga faktors.
- Kādā veidā?
- Ja Lembergs kā personība būtu vairāk iekompilēts šajā vēlēšanu kampaņā, rezultāts būtu labāks. ZZS būtu ieguvusi dažas vietas vairāk. Diezgan būtiski tas saistās ar krievvalodīgo elektorātu, kurā viņš lielākoties tiek pozitīvi vērtēts. Nedomāju, ka Lembergu būtu vajadzējis izmantot kā premjera amata kandidātu, tas nebūtu godīgi. Bet viņš varēja sevi vairāk proponēt kā tautsaimniecisko ideju nesēju. Problēma ir tajā, ka daudzos viņa viedokļos, kas ir pamatoti, esošā valsts vadība neieklausījās un līdz ar to neņēma vērā... Vēlāk izrādījās - un tā tas bija ļoti bieži -, ka Lembergam ir bijusi taisnība.
- Kādu lomu valdības veidošanā spēlēs zaļzemnieki, kuri ir zaudējuši pusi no saviem deputātu krēsliem? Varbūt jūs būsiet zelta kārts?
- Mēs pie saviem partneriem ejam ar skaidru vēstījumu: mēs esam prognozējami, pieredzes bagāti, stabili un profesionāli politiķi, kuri tur savu vārdu un «neuzmet» valdību. Tā ir mūsu priekšrocība un bagātība, mēs neesam gadījuma cilvēki. Mēs esam gājuši uz vēlēšanām ar domu, ka strādāsim valdībā. Mēs šobrīd nepretendējam uz valdības vadīšanu, toties esam gatavi būt konstruktīvi partneri.
- Situācija kopumā ir nestabila. Kas notiks ar ZZS?
- Personīgi es nejūtos kā zaudētājs. No manas puses tā būtu padošanās mirkļa vājumam. No politikas es neaiziešu, esmu vadījis partiju, kad tā vispār nebija Saeimā pārstāvēta, esmu vadījis, kad tā bija pārstāvēta ar deviņām vietām un kad tā bija opozīcijā. Situācijas ir dažādas, vajag iemācīties neapjukt. Zemnieku savienības kongress mums ir pavasarī, tad arī lemsim, kā rīkoties tālāk. Esmu deleģēts valdības veidošanas sarunvedēju sastāvā kā ZS valdes priekšsēdētājs. Zemnieku savienībai ir gadsimtu gara pieredze, kā iziet no dažādām situācijām. Ja palūkojamies uz ZZS deputātu sastāvu, kas ievēlēts 13. Saeimā, no Zemnieku savienības ir četri deputāti. Mūsu pārstāvniecība pašvaldībās joprojām ir liela. Esmu sagatavojis vēstuli partijas biedriem, kurā aicinu strādāt, jo nav laika grimt sakāvnieciskās noskaņās. Nāks nākamās vēlēšanas, un tām jāgatavojas.
- Zaļā partija nevēlas atdalīties no Zemnieku savienības?
- Ar Edgaru Tavaru esam pārrunājuši šo jautājumu. Zaļā partija Saeimā būs pārstāvēta tikai ar diviem cilvēkiem. Atdalīties nav jēgas.
- Vai joprojām paliksiet ZS priekšsēdētājs un vai pavasarī uzturēsiet savu kandidatūru Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāja amatam?
- Šobrīd nav domas par demisiju. Pavasarī - skatīsimies. Svarīgi ir tas, kas būs gatavs pēc manis pārņemt šo amatu. Esmu tikai par to, ka šis amats jāpārņem tādam cilvēkam, kuru atbalsta partijas vairākums, tādam, kas ir autoritāte vairākumam partijas biedru. Jau iepriekšējā kongresā teicu, ka esmu gatavs aiziet no šā amata, bet daudz kas atkarīgs no fona, kāds veidosies pavasarī. Zemnieku savienībā esmu bijis ļoti ilgi, tāpēc manī nav vienaldzības par tās likteni. Nedrīkst būt tāda sajūta - šobrīd tu neesi Saeimas deputāts, dzīve apstājas, un viss ir cauri.
- Jums noteikti ir sava vīzija par to, kāds būs nākamās valdības sastāvs.
- Lai par šo sastāvu izcīnās tie politiskie spēki, kuri ir nosacīti uzvarētāji. Bet viņi tikai domā, ka ir uzvarētāji. Tā faktiski ir unikāla situācija: līdz šim valdību pamatā veidoja spēks, kam ir 20, 21 vai mazliet vairāk vietu parlamentā, tagad valdību uzņemas veidot partija ar 16 vietām parlamentā. Nu, kas tas ir?! Šajā valdībā nevienam nebūs dominējošais spēks. Domāju, ka notiks šāda spēle: tā kā spēki ir diezgan vārgi, tie sabloķēsies, iespējams, pa diviem, un pateiks - lūk, mēs tagad esam kopā, mēs esam lielākais spēks, nu mēs spēsim. Un es neredzu problēmas šādā situācijā.
- Bet ja nu kāda partija sabloķējas ar Saskaņu?
- Tas nav iespējams. Tāds mērķis gan bija, bet tas vairs nav reāls, jo tiem «bloķētājiem», kuri skaidri iezīmējās pirms vēlēšanām, nav tik daudz balsu, cik būtu nepieciešams. Šim mērķiem paredzētā nauda, ja tā ir bijusi, nu ir izlidojusi skurstenī.