"Attīstībai/Par!" nobažījušies par Kaimiņa pausto nostāju tviterī

© f64.lv, Oksana Džadana

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcija pauž bažas saistībā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa pausto nostāju tvitera diskusijā par to, kā sabiedriskajā medijā atspoguļota situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas, informē AP pārstāve Liene Ančupāne.

AP šādi reaģējusi, kad saistībā ar pierobežas notikumu atspoguļojumu Kaimiņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījis, ka par to sasaukta komisijas sēde un ka "demokrātija nav visatļautība."

Partiju apvienība uzsver, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteikts, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas un citādas iejaukšanās to darbībā.

"Spēcīgi, politiski un redakcionāli neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas iedzīvotājiem sniedz augstas kvalitātes saturu, ir starp mūsu valsts drošības, demokrātijas un brīvības stūrakmeņiem. Un viens no svarīgākajiem sabiedriskā medija uzticamības garantiem ir redakcionālā neatkarība," uzsver Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda (AP). Politiskajā spēkā atzīmē, ka Tēraudas vadībā Mediju politikas apakškomisijā tapa augstāk minētais sabiedrisko mediju likums.

Deputāte akcentē, ka politiķu vēlme ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles un satura veidošanu norāda uz izpratnes trūkumu par to, ko nozīmē neatkarīgi sabiedriskie mediji demokrātiskā valstī.

AP pauž, ka likums rada skaidru nošķīrumu starp politiku un mediju pārraudzību. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu ir atbildīgs sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors. Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, bet nejaucas to redakcionālās izvēlēs, norāda partiju apvienībā.

"Arī Valsts prezidents uzsvēris, ka SEPLP galvenais uzdevums ir rūpēties, lai sabiedriskie mediji spētu piedāvāt viedokļu daudzveidību un uzturētu augstus kvalitātes standartus žurnālistikā. Tādējādi sabiedrisko mediju darbība palīdz stiprināt Latviju kā tiesisku, nacionālu un demokrātisku valsti," akcentēts "Attīstībai/Par!" paziņojumā.

Kā ziņots, Kaimiņš plāno sasaukt Cilvēktiesību komisijas sēdi, lai nodrošinātu diskusiju par to, kā ziņas tiek atspoguļotas sabiedriskajos medijos.

Politiķis uzsvēra, ka ne deputāti, ne komisija nevar noteikt sabiedriskajiem medijiem, ko tiem publicēt vai pārraidīt, tomēr parlamentāriešiem radušies jautājumi un ir nepieciešama skaidrība par to, kā tiek atspoguļotas ziņas kopumā.

Šis jautājums aktualizējās tviterī, kur daļa lietotāju pauda sašutumu par Polijā pastāvošās migrantu krīzes atspoguļojumu sabiedriskajos medijos.

Lūgts komentēt sēdes sasaukuma mērķi, Kaimiņš skaidroja, ka acīmredzami ir aktualizējusies problēma, jo dažiem iedzīvotājiem sabiedrisko mediju informācijas pasniegšanas veids šķiet nepieņemams. Viņaprāt, ir nepieciešams "skaidrojošais etaps", lai saprastu, kāpēc tā ir, pieļaujot, ka varbūt noticis kāds pārpratums.

Kaimiņš atzina, ka arī viņam ir jautājumi par to, kā tiek atspoguļotas dažādas ziņas sabiedrībai kopumā. Pēc viņa domām, ja ir radušās kādas nesaskaņas vai pārpratumi, tad tie ir jāskaidro.

Latvijā

Biedrība "Tavi draugi" jau trešo gadu uzsāk labdarības akciju "Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina", aicinot Latvijas iedzīvotājus līdz decembra nogalei kļūt par rūķiem un sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.