Tautas partijas biedrs jurists Voldemārs Burģis vērsies Administratīvajā rajona tiesā, kurā iesniedzis pieteikumu atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu par tautas nobalsošanas izsludināšanu saistībā ar 10. Saeimas atlaišanu. Tiesību zinātņu doktors Jānis Pleps neslēpj, ka CVK lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā, taču nekādu CVK pārkāpumu nesaskata.
«Es neesmu ne Ministru kabinets, ne 20 Saeimas deputātu. Es apstrīdu CVK lēmumu, jo prezidenta lēmumu nevar apstrīdēt. Tas, ka prezidenta lēmums ir prettiesisks, es tur neko nevaru darīt. Neviens neuzņemsies, neviens to neapstrīdēs. Iespējams, ka to apstrīdēs Dombrovskis, ja notiks Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēs Lembergs, un ja viņam nepatiks rezultāts. Tas nebūs ātrāk kā septembrī. CVK bija jāapzinās, ka referendumu nav iespējams sarīkot. Jo nav iespējams rezultāts. Ir iespējams tikai viens rezultāts, bet Satversme paredz, ka var būt divi alternatīvi rezultāti – atlaist Saeimu vai prezidentu. Prezidentu nevar atlaist, ja viņa nav, jo ir beigušās pilnvaras. Satversme paredz kādu rezultātu, šeit rezultāts nav iespējams,» Neatkarīgajai motivāciju skaidro prasības iesniedzējs.
Pēc viņa domām, tiesnešiem, juristiem ir grūti iestāties pret Zatlera lēmumu, kas medijos radījis eiforiju un atbalstu lēmumam. «Bet, ja tiesnesis lems pēc likuma, tad es lieku 99 procentus, ka uzvarēšu. Ja viņš nobīsies vai kāds liks meklēt zemūdens akmeņus, novilkt laiku, kāpēc tehniski noraidīt, tad arī var būt pretēji,» piebilst V. Burģis. Prasības iesniedzējs uzsver, ka tā ir viņa privāta iniciatīva un tas nav saistīts ar partijas motivāciju.
Latvijas Universitātes lektors J. Pleps uzsver, ka sūdzība nav aizskārusi kāda konkrēta indivīda tiesības un līdz ar to, visticamāk, tiesa prasību noraidīs. «Pēc būtības persona, apstrīdot CVK lēmumu, apstrīd prezidenta rīkojuma satversmību, tas ir jautājums, kas acīm redzami nav Administratīvās tiesas kompetencē. Jautājums par prezidenta rīkojuma pareizību ir pārbaudāms Satversmes tiesā – ko var iesniegt ierobežots personu loks – Saeimas deputāti vai Ministru kabinets,» skaidro J. Pleps. «Satversmes 50. pants nav paredzēts kā sods prezidentam, jo var būt vairākas situācijas, piemēram, prezidenta nāve, notiesāt par kriminālnoziegumu, un ne vienmēr ir gadījumi, kad pēc kāda tālejoša lēmuma pieņemšanas prezidents paliek amatā.