Neatkarīgā sāk politisko partiju priekšvēlēšanu programmu analīzi atbilstoši iesniegšanas secībai Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Pirmie 17. septembrī gaidāmo 11. Saeimas vēlēšanu sarakstu iesniedza politisko partiju apvienība Saskaņas centrs (SC). Tā izvirzījusi 115 deputātu kandidātus, no kuriem 37 ir latvieši, 35 krievi, 32 nav norādījuši tautību. SC sarakstos ir arī četri poļi, trīs ukraiņi un pa vienam ebrejam, igaunim, karēlim un vācietim.
SC norāda, ka daži ekonomiskie rādītāji pēdējā laikā ir stabilizējušies, taču joprojām turpina augt trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits. Partiju apvienība uzskata, ka Latvija ir kļuvusi par valsti, kura attīstās divās dimensijās. Vienā dimensijā nokļuvuši nedaudzi veiksmīgi, uz eksportu orientēti uzņēmumi, kuriem krīze ir beigusies. Otrā dimensijā ir lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kas slīgst nabadzībā un aizvien pieaugošā bezcerībā.
Pērn oktobrī 10. Saeimā SC ieguva otru lielāko pārstāvniecību – 29 vietas. Tagad tā uzskata, ka sociāldemokrātiska, sociāli atbildīga valsts politika ir vienīgais veids, kā pārvarēt līdz šim dominējušo labējo liberāļu politikas sekas.
Partija, kura premjera amatā vēlētos redzēt abus SC līderus – Nilu Ušakovu un Jāni Urbanoviču –, ir pārliecināta par nepieciešamību vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai pārceltu kredīta atmaksu un budžeta deficīta samazināšanu. Tāpat SC rosina atlikt plānu 2014. gadā pāriet uz eiro. Apvienība rosina izveidot Valsts investīciju banku vietējā kapitāla uzņēmumu kreditēšanai uz konkursa pamata, kā arī mazā biznesa mikrokreditēšanai un to studentu mācību maksas kreditēšanai, kuri apgūst tautsaimniecībai nepieciešamas specialitātes. Prioritāras minētas tieši tehniskās zinātnes.
«Jāievieš nodokļu brīvdienas uz laiku līdz trim gadiem, ieskaitot peļņas nodokli un nekustamā īpašuma nodokli jaunajiem uzņēmumiem, kā arī ārvalstu investīcijām noteiktās nozarēs. Prioritārās nozares ir ražošana ar augstu pievienoto vērtību, tranzīts un tūrisms. Jāsamazina to biznesa investīciju apjoma slieksnis, kas dod iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā,» teikts SC programmā.
SC aicina samazināt nodokļu un administratīvo slogu mazajiem uzņēmējiem. Kā risinājums tiek piedāvāts mazo uzņēmumu gada nodeva, kas aizstātu nodokļus. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa un peļņas nodokļa likme esot jāiesaldē uz turpmākajiem trim gadiem. Tāpat jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet nekustamā īpašuma nodokļa likmes robežas jānosaka pašvaldībām.
Attiecībā uz reformām valsts pārvaldē SC rosina veikt valsts pārvaldes sistēmas decentralizāciju, daļu pilnvaru nododot pašvaldībām – sociālo jautājumu, veselības aizsardzības, vidējās izglītības, kultūras, sporta, drošības un sabiedriskās kārtības jomā –, būtiski pārdalot arī nodokļu ieņēmumus.
Lai atteiktos no nevajadzīgām funkcijām, ne tikai jāveic valsts pārvaldes funkcionālais audits, bet arī jāsamazina ministriju, aģentūru skaits, kā arī valsts pārvalde kopumā.
«Mūsu galvenās problēmas – grimšana nabadzībā un sociālās spriedzes pieaugums – pastāv neatkarīgi no tautības vai valodas. Taču daudzi politiskie spēki, kuri pārstāv gan latviešu intereses, gan nacionālo mazākumtautību intereses, turpina uzsvērt nacionālos un vēstures jautājumus un izvairās risināt sociālās un ekonomiskās problēmas. Šajos apstākļos SC aicina citus politiskos spēkus visu uzmanību veltīt aktuālo uzdevumu risināšanai, atklāt savus nodomus un likt lietā kompetenci minētajās jomās, nevis slīgt diskusijās par strīdīgiem vēstures jautājumiem,» rakstīts SC priekšvēlēšanu programmā. SC ierosina līdz 11. Saeimas pilnvaru termiņa beigām (2014. gada rudenim) noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem.