Reģionālo domju reformā saskata politisku zemtekstu

Neraugoties uz pašvaldību, nevalstisko organizāciju un bijušo nozares vadītāju iebildumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi likumdošanas izmaiņas, lai samazinātu deputātu skaitu pašvaldībās un paplašinātu aizliegumus amatu savienošanai. Strīdīgās novitātes jau šonedēļ varētu sākt saskaņošanas procedūru valdībā.

Kuluāros tiek minēts, ka reģionu deputātu skaitu plānots samazināts par apmēram 50% un šīs izmaiņas varētu tikt veiktas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Jāpiebilst, ka pašlaik uz diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir 100 Saeimas deputātu jeb viens deputāts pārstāv 20 000 iedzīvotāju, savukārt uz 50 000 republikas pilsētu iedzīvotāju ir 15 vietējās domes deputāti jeb viens deputāts pārstāv ap 3300 iedzīvotāju. Šis skaitlis jau ir krietni mazāks nekā pirms dažiem gadiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir būtiski samazinājies gan pašvaldību, gan tajās ievēlamo politiķu skaits. 2009. gadā deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs strādāja 1765 deputāti, bet 2005. gadā – tie bija 4179 politiķi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Neatkarīgā noskaidroja, ka šonedēļ valdības apritē varētu nonākt izstrādātie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Viena no pašlaik visplašāk apspriestajām novitātēm ir jautājums par deputātu skaita samazināšanu reģionos. Tā, piemēram, plāno, ka pašvaldībā minimālais deputātu skaits būs deviņi, savukārt Rīgas domē līdzšinējo 60 deputātu vietā būs 30. Tāpat iecerēti stingrāki aizliegumi amatu savienošanai, kas liegtu kļūt par deputātu, piemēram, vietējam skolotājam.

Lai gan nozares ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) uzsver, ka pašvaldību vadītāju vidū valdot liela vienprātība par šādu grozījumu nepieciešamību, paši reģionu pārstāvji publiski pauduši diametrāli pretēju viedokli. Tā, piemēram, Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika uzskata, ka liegums pašvaldības darbiniekiem būt arī deputātiem lauku pašvaldībās var būtiski pazemināt deputātu kvalitāti, jo tieši skolu direktori, sociālo iestāžu vadītāji un citi ir reģiona visizglītotākie un kompetentākie cilvēki. Savukārt Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs uzskata, ka, samazinot deputātu skaitu, lauku teritorijas palikšot bez adekvātas pārstāvniecības un novada domēs sākšot dominēt pilsētu viedoklis. Valmieras pašvaldības vadītājs Inesis Boķis uzskata, ka nelielais deputātu skaits apgrūtināšot darbu pašvaldības komitejās, jo dažādās komitejās paralēlos laikos būšot jāstrādā vieniem un tiem pašiem deputātiem. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs ir paudis uzskatu, ka deputātu skaita samazināšana var paralizēt pašvaldību darbu, deputātu slimības vai atvaļinājuma gadījumā liedzot nodrošināt kvorumu komitejās un sēdēs.

Netiešs, taču skaidri nolasāms ir bijis arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedoklis. Pēc viņa domām, joprojām pietrūkst vispusīgi argumentētas, atklātas diskusijas, kāds ir deputātu skaita mazināšanas mērķis un kādus rezultātus tas sniegs. Tāpat pagaidām tiekot ignorēts pašu reģionālo politiķu viedoklis.

Viens no kategoriskākajiem jaunās ieceres kritizētājiem ir bijušais nozares ministrs, Saeimas deputāts Raimonds Vējonis (ZZS). Pēc viņa domām, VARAM iecere ir pārsteidzīga, nepārdomāta un ar politisko zemtekstu. «Reformu partijai elementāri nav spēcīgu cilvēku, kurus likt nākamā gada pašvaldību vēlēšanu sarakstos, tādēļ partiju pārstāvošais Edmunds Sprūdžs cenšas partijas, ne pašvaldību labā. Arī izvēlētais laiks nav piemērots tik būtisku izmaiņu veikšanai. Jau tagad ir skaidrs, ka par šo jautājumu Saeimā notiks asas diskusijas, kas varētu noslēgties tikai gada beigās. Tas nozīmē, ka jaunā kārtība stātos spēkā mazāk nekā pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas nav normāla situācija. Visbeidzot plānotās novitātes ir absurdas pēc būtības, jo radīs tikai jaunas problēmas. Tieši tāpēc ir skumji, ka nozares ministrs melo par reģionu atbalstu šai iecerei, jo patiesībā vairākums pašvaldību ir kategoriski pret,» pauda kādreizējais nozares ministrs.

Latvijā

Biedrība "Tavi draugi" jau trešo gadu uzsāk labdarības akciju "Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina", aicinot Latvijas iedzīvotājus līdz decembra nogalei kļūt par rūķiem un sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.