Eksperti: prezidents nedrīkst lietot tādu leksiku

© nra.lv

Nedz Andra Bērziņa bijušie kolēģi, nedz mediju eksperti neslēpj mulsumu par Valsts prezidenta agresīvo uzvedību un nepieņemamo leksiku sava dēla pirmajā skolas dienā. Politiķi gan uzsver, ka prezidents vienmēr ir emocionāli uztvēris visu, kas skar viņa dēlu.

Šogad kopā ar simtiem citu pirmklasnieku pirmo reizi uz skolu devās arī Valsts prezidenta dēls Kristaps Andris. Andra Bērziņa uzvedība, ieraugot pie skolas masu medijus, ir šokējusi gan prezidenta kolēģus, gan sabiedrību. Televīzijas kanāla TV3 operators, kurš centās nofilmēt Valsts prezidenta ierašanos mācību iestādē, no A. Bērziņa izpelnījās komentāru: «Tev, čali, pa galvu vajag, ja. Ilgi neesat sisti, ja...»

Vakar A. Bērziņš publiski lūdza piedošanu par savu nesavaldību, uzsverot, ka viņš bijis ļoti uztraucies un centies aizsargāt dēlu no mediju uzmanības. «Manam jaunākajam dēlam bija liela diena – pirmā skolas diena. Uztraukums bija liels, arī man. Es biju spiests pietiekami aktīvi aizstāvēt sava bērna tiesības,» publiski skaidroja A. Bērziņš, piebilzdams, «es gribētu lūgt visus ievērot manu ģimenes locekļu privātās tiesības un turpmāk tomēr censties tās nepārkāpt, lai neizraisītu šādus incidentus.»

A. Bērziņa uzvedības patiesos iemeslus – lai arī neattaisno, taču vislabāk saprot viņa bijušie kolēģi no Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, ar kuriem A. Bērziņš savulaik kopā strādāja parlamentā. Deputāte Iveta Grigule sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Andris Bērziņš vienmēr ir bijis savaldīgs un korekts, taču viņa kolēģi jau sen bija ievērojuši, ka dēls prezidenta dzīvē ieņem ļoti nozīmīgu lomu. Arī iepriekš Andris Bērziņš ar savu uzvedību apliecināja, ka viss, kas saistīts ar bērniem un ģimeni, ir tabu. Neraugoties uz amatiem, mēs visi esam tikai cilvēki, un katram no mums ir kāds absolūtais svētums, kuru nevēlamies nodot publiskai apspriedei.»

«Andris Bērziņš vienmēr ar lielu mīlestību un sirsnību ir runājis par dēlu. Ja dēls bija slims, tad bērna vajadzības un intereses tika liktas augstāk par jebkuru Saeimas frakcijas sēdi vai plenārsēdi,» viedokli Neatkarīgajai pauda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. «Tomēr Valsts prezidentam ir jārēķinās ar publicitāti un ir jābūt gatavam, ka medijus interesē ne vien viņš pats, bet arī viņa ģimene. Tādēļ Andra Bērziņa reakcija man nešķiet adekvāta, jo īpaši leksika, kādu viņš izvēlējās. Domāju, ka operatora rīcībā nebija nekā traģiska – ierindas filmēšana, kas no malas šķita korekta, bez pārmērīgas uzbāzības. Valsts prezidenta amats prasa, lai politiķis spētu savaldīties pat tad, kad viņam kaut kas nepatīk.»

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kam pašam ir mazs bērns, akcentē: «Latvijā tiek uzskatīts, ka politiķim nevar būt privātās dzīves, tādēļ viņa tuvākie ģimenes locekļi un bērni tiek likti uz paplātes publiskai apspriešanai. Tomēr arī politiķiem gribas saglabāt zināmu privātumu. Protams, mēs varam runāt par to, cik adekvāta bija Valsts prezidenta replika, taču no cilvēciskā viedokļa es Andri Bērziņu saprotu. Arī man bija līdzīga situācija, kad, sagaidot sievu no dzemdību nama, mūs pie mājām gaidīja kāds žurnālists, kurš vēlējās uzdot dažus jautājumus par manu politisko darbību.»

Savukārt mediju eksperte, žurnāliste un pasniedzēja Sandra Veinberga ir kategoriska: incidents apliecina, ka, stājoties augstajā amatā,

A. Bērziņš nav šo soli apspriedis ar tuviniekiem, ja, reiz prezidenta ģimene joprojām neapzinās savus pienākumus. «Valsts pirmās personas statuss uzliek pienākumus ne vien prezidentam, bet arī viņa ģimenei. Ir virkne diplomātisko protokolu, kas prasa ģimenes – arī bērnu — līdzdalību, un pret to nevar iebilst. Ja rei, Andris Bērziņš grib būt zvaigzne, viņam un viņa ģimenei ir jāprot spīdēt. Diemžēl Andris Bērziņš grib pielāgot amatu sev, nevis pielāgoties amatam. Un visnepieņemamākā šajā situācijā bija leksika, kādu viņš atļāvās publiski lietot,» pauda eksperte. «Tas apkauno gan viņu pašu, gan valsti.»

Latvijā

Biedrība "Tavi draugi" jau trešo gadu uzsāk labdarības akciju "Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina", aicinot Latvijas iedzīvotājus līdz decembra nogalei kļūt par rūķiem un sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.