Arī prezidenti apsaukājas un dusmojas

© F64 Photo Agency

Šis rudens nav bijis īpaši veiksmīgs Valats prezidentam Andrim Bērziņam, kurš dažu nedēļu laikā piedzīvojis vairākas neveiklas situācijas, gan nespējot savaldīt dusmas, gan kļūdoties un pārsakoties. Lielākus un mazākus nesmukumus ir piedzīvojis katrs no līdzšinējiem valsts vadītājiem.

Pagājušās nedēļas nogalē, piedaloties Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejas koncertā, A. Bērziņam radās grūtības atsaukt atmiņā iepriekš iemācītu Veronikas Strēlertes dzejoli, tādēļ valsts vadītājs – pēc neveiklas minstināšanās un klusuma pauzēm – bija spiests meklēt špikeri. Tik pat neveiklus brīžus A. Bērziņš piedzīvoja arī 12. septembrī, kad, uzstājoties preses konferencē, kas veltīta Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova oficiālajai vizītei, viņš sajauca valstu nosaukumus un nodēvēja Turkmenistānu par Turciju. Vismulsinošākā ir bijusi Valsts prezidenta reakcija uz masu mediju ikdienas darbu, kad 1. septembra rītā, pavadot dēlu pirmajās skolas gaitās, A. Bērziņš rupji uzklupa televīzijas operatoram. «Tev, čali, pa galvu vajag, ja. Ilgi neesat sisti, ja...» šādi prezidenta vārdi bija dzirdami TV3 operatora uzfilmētajā videomateriālā.

Tikai cilvēki

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar Neatkarīgo gan uzsvēra: ikviena valsts amatpersona, jo īpaši augstākās, vienmēr ir pastiprinātā mediju uzmanības lokā. Ar to ir jārēķinās, tomēr tas neizslēdz gluži cilvēciskas situācijas, kādās var nonākt ikviens – arī Valsts prezidents. Citiem vārdiem – mēs visi esam tikai cilvēki.

Būtiski ietekmē arī emocionāli brīži un uztraukums, jo īpaši tad, kad ir jāuzrunā plaša auditorija vai ja kāds notikums skar ļoti privātu dzīves jomu. Prezidents, pieņemdams augsto amatu, nenoliedzami, apzinājās, ka saskarsies ar publisku runu teikšanu, bet faktiski ikvienam cilvēkam, kurš nav apguvis skatuves mākslas meistarību, publiska runāšana ir viens no lielākajiem stresiem, ko nākas piedzīvot un pārdzīvot. Vienlaikus mācīties nekad nav par vēlu – gan no savām neveiksmēm, gan no profesionāļu padomiem.

Kaprīzes, nesavaldība un dīvainības

Nesavaldības un aizmāršības netikumā savulaik ir krituši arī Andra Bērziņa priekšgaitnieki. 2006. gada 25. martā – komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa – tā brīža valsts pirmā lēdija Vaira VīķeFreiberga atļāvās dažiem kritiski noskaņotiem pensionāriem veltīt žestu, piesitot ar pirkstu pie deniņiem un tādējādi sakot «prātiņ, nāc mājās!». Savukārt Latvijas neatkarības gadu pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis savulaik vizītes laikā ASV sapinās angļu valodas izrunā un sajauca vārdus lawyer (jurists) un liar (melis). Tā rezultātā amerikāņu Juristu biedrības sanāksmē Guntis Ulmanis slavenajiem tiesnešiem, advokātiem un augstskolu pasniedzējiem paziņoja, ka viņam ir liels gods būt tik cienījamu meļu sabiedrībā.

Lielākā izgāšanās

Eksprezidenta Valda Zatlera lielākā izgāšanās notika 2010. gada 13. jūnijā preses brīfingā. V. Zatlers bija manāmi satraucies, jo pirmo reizi tā brīža premjera Aigara Kalvīša klātbūtnē paziņoja, ka valdība vairs nedrīkst turpināt darbu. «Esmu stingri aicinājis Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti rīkoties valstiski atbildīgi. Es neesmu mainījis savus uzskatus, ka šī valdība ir savus resursus izsmēlusi... un es... es... kas es esmu?» nesakarīgi savu uzrunu noslēdza V. Zatlers.

V. Zatleram savulaik tika pārmesta arī pirmajai amatpersonai nepiedienīga retorika par kukuļošanas sistēmu medicīnā, ko prezidents, pats būdams ārsts, mēģināja traktēt nevis kā kukuļņemšanu, bet gan pateicību saņemšanu. Vislielāko kaitējumu V. Zatlera kā Valsts prezidenta tēlam gan nodarīja viņa kundze Lilita, kuras pārspīlētā ietekme uz prezidentu tika apspriesta gan publiski, gan kuluāros. Tieši viņa nesamērīgi grezni iekārtoja Jūrmalas rezidenci ar dārgām mēbelēm un interjeru. Tāpat vīra reputācijai nenāca par labu skandāls ap Lilitas Zatleres vadīto Ortopēdijas privātpraksi, kas vīra vadītajai Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai tirgoja aprīkojumu. Savukārt aizkulisēs netika slēpts, ka drošībnieki un protokola cilvēki ir noguruši, pildot visdažādākās V. Zatlera kundzes kaprīzes.

Dīvainības savulaik tika piedēvētas kādreizējam Ministru prezidentam Einaram Repšem, kurš izcēlās gan ar savādu uzvedību, gan savdabīgu polemiku. Tā E. Repše savu darbību politikā mēdza dēvēt par gaismas spēku cīņu ar tumsu, bet uz valdības sēdēm viņš ieradās ādas kostīmā. Pirms valdības sēdēm E. Repše mēdza pieskarties Ministru kabineta sēžu zāles kolonnām un uzlādēties.