LTV: Rēzeknes slimnīcā Covid-19 poti var saņemt vien novembra vidū

© Kaspars Krafts / F64

Rēzeknes slimnīcā ātrākais, kad var saņemt poti pret Covid-19, ir vien 16.novembrī vai 17.novembrī, ceturtdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

LTV saņēmusi skatītāju sūdzības, ka laikā, kad vakcinācija pret Covid-19 ir prioritāte, ir grūtības ātri tikt pie potes.

Kāda sieviete LTV pastāstījusi, ka viņas 86 gadus vecais tēvs līdz šim vakcinēties pret Covid-19 nesteidza, taču šonedēļ izlēmis potēties. Sieviete zvanījusi uz ģimenes ārstes praksi Rīgā, taču ārsta palīgs atbildējis, ka pašreiz vakcinācija nenotiek, jo neesot vakcīnu.

Vakcinācija dzīvesvietā ir vienīgais veids, kā sievietes tēvs varētu tikt pie savas Covid-19 potes. Sieviete pēc tam zvanījusi uz tālruni 8989, kur jautāts, vai notikusi saziņa ar ģimenes ārstu, un beigās viņai atbildēts - ja pēc nedēļas neviens ar viņu nesazinās, tad lai vēlreiz zvana uz minēto tālruņa numuru.

Konkrētā ģimenes ārste sarunai ar LTV nav piekritusi, un, kā skaidro Nacionālajā veselības dienestā (NVD), viņa pēdējo trīs nedēļu laikā nav veikusi Covid-19 vakcīnu pasūtījumus.

Par to, ka jāgaida pat divas un trīs nedēļas apstākļos, kad vakcinācija ir prioritāte, LTV pastāstījuši arī citi cilvēki.

Kāds vīrietis no Rēzeknes atklājis, ka viņam piedāvāts vakcinēties 9.novembrī. LTV pārbaudījusi, ka Rēzeknes slimnīcā ātrākais, kad var dabūt Covid-19 poti, ir 16.novembrī vai 17.novembrī.

Par vakcināciju atbildīgās personas komentējušas, ka vakcīnu visiem pietiekot, bet organizatoriskā un plānošanas puse, kā arī potēšanas kapacitāte esot gandrīz izsmelta. Atbildīgās iestādes risinājumus sola meklēt tuvākajā laikā, jo, piemēram, Rīgā lielie vakcinācijas centri strādā ar nepilnu jaudu, tikmēr citur interese izrādījusies lielāka, nekā sākotnēji cerēts.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.