Daugavpils dūņu lauka "Križi" piesārņojuma novēršanai nepieciešams 6,1 miljons eiro

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Dūņu lauku "Križi" sanācijas darbiem nepieciešami 6,1 miljons eiro, stāsta SIA "Daugavpils ūdens" valdes locekle Jeļena Lapinska.

Komentējot Finanšu ministrijas atkārtoto atteikumu piešķirt 159 459 eiro Daugavpils pilsētas pašvaldībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2021.gada 25.novembrī notikušās avārijas seku novēršanu dūņu laukos "Križi", Lapinska skaidro, ka "Daugavpils ūdens" veicis pasākumus notikušās avārijas seku novēršanā cita, tas ir, Augšdaugavas novada teritorijā. Daugavpils pilsētas pašvaldība norāda, ka apkārtējai videi nodarīto kaitējumu nebija iespējas paredzēt un apdrošināt, un ka avārija ir vietēja mēroga vides katastrofa. Kā ziņots iepriekš, 2021.gadā avārijas dēļ no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūda aptuveni 14 000 tonnu dūņu, piesārņojumam ieplūstot Līksnas upē.

Neskatoties uz to, ka SIA "Daugavpils ūdens" savu finanšu un tehnisko iespēju robežās uzturēja dūņu lauku "Križi" teritoriju, veicot monitoringa pasākumus, periodiski veicot dūņu lauku karšu uzturēšanu un apvaļņojumu stiprināšanu, valnis sabrucis. Lapinska norādīja, ka vaļņi var brukt atkal, un, neveicot dūņu lauku sanāciju, faktiski "sēžam uz pulvera mucas".

"Daugavpils ūdens" 2019.gadā mēģinājis risināt dūņu apsaimniekošanas problēmu, pielietojot jaunu dūņu utilizācijas metodi - fitoremidiāciju. VVD, izvērtējot metodes pielietošanas rezultātus dūņu laukos "Križi", norādīja, ka tie nav efektīvi un nenodrošina teritorijas attīrīšanu līdz tādai pakāpei, ka turpmāk vide netiktu apdraudēta.

Tāpat "Daugavpils ūdens" pieprasīja Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijai iekļaut notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijā dūņu lauku "Križi" teritorijas izpētes un sanācijas veikšanu. Stratēģija Latvijā tika izstrādāta, tomēr tā attiecas tikai uz svaigi saražotām notekūdeņu dūņām, bet nesaskar sen saražotas un ilgstoši uzglabātās notekūdeņu dūņas, tādējādi "Križi" atkal palikuši bez valsts finanšu atbalsta.

Uzņēmumā skaidro, ka Valsts vides dienesta (VVD) Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 2021.gada 30.jūnija lēmumā norādīts, ka dūņu lauki "Križi" saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra datiem atrodas vēsturiski piesārņotajā teritorijā. Dūņu lauku "Križi" teritorijā veiktā pazemes ūdens monitoringa rezultāti laikā no 2013.gada līdz 2020.gadam pārsniedza MK noteikumos noteiktos piesārņojošo vielu mērķlielumus un robežlielumus, līdz ar to saskaņā ar likumu jāveic piesārņotās vietas sanācija.

Ievērojot VVD norādījumus un to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā ES fondu finansējums neparedz dūņu lauku sanācijas darbības, Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldību vadība lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) piešķirt sanācijai 6,1 miljonu eiro.

Dūņu lauku "Križi" ekspluatācija tika uzsākta 1986.gadā. Dūņu lauku kopējais apjoms veido ap 86 750 kubikmetrus jeb 142 057 tonnas dūņu. Kopš 2012.gada 27.jūnija Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās saražotās notekūdeņu dūņas uz dūņu laukiem "Križi" netiek izvestas, visas jaunsaražotās dūņas tiek izvestas utilizācijai uz SIA "AD Biogāzes stacija".

Ņemot vērā nestandarta situāciju, kad avārija notikusi vienas pašvaldības teritorijā, bet citas pašvaldības kapitālsabiedrība novērsa avārijas sekas, Daugavpils pilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novada pašvaldība jau vairākkārt lūgušas izskatīt un atbalstīt pieteikumu.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais