FM: Jelgavas novada sniegtie dati neliecina par kritisku situāciju pašvaldībā
Jelgavas novada domei ir jāsāk darbs pie pašvaldības izdevumu pārskatīšanas un procesu centralizācijas, kas ļautu nodrošināt resursu efektīvāku izlietojumu un līdzekļu ekonomiju, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Jelgavas novada dome ir norādījusi FM par iespējamu finanšu līdzekļu trūkumu 2025.gada budžeta izdevumu segšanai, taču pašvaldības sniegtie dati neliecina par kritisku situāciju, norāda FM pārstāvji.
Ministrijā atzīmē, ka pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi pieaug - 2024.gadā par 8,7% jeb 2,8 miljoniem eiro, bet 2025.gadā tie plānoti vēl par 10,4% jeb 3,7 miljoniem eiro lielāki. Pašvaldība 2024.gadā ir saņēmusi papildu ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārpildes 1,98 miljonu eiro apmērā. Uzkrājumi 2024.gada oktobrī bija 8,2 miljoni eiro, savukārt kavētu maksājumu pašvaldībai nav.
Galvenais Jelgavas novada domes izaicinājums, līdzīgi kā Talsu novada pašvaldībai, saistīts ar no pašvaldības budžeta finansēto darbinieku atlīdzības fonda pieaugumu, norāda FM. Pašvaldība no 2022. līdz 2024.gadam to palielināja par 37% jeb 7,6 miljoniem eiro, bet 2025.gadā plāno vēl 11,5% pieaugumu jeb par 3,2 miljoniem eiro.
FM vērš uzmanību, ka šādi pieauguma tempi 2025.gadam būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteikto 2,6% limitu atlīdzības pieaugumam, kas attiecas arī uz pašvaldībām. Lai gan domēm ir tiesības lemt par izņēmumiem, šādi lēmumi ir jābalsta reālistiskā izvērtējumā, ņemot vērā pašvaldības finanšu iespējas.
Jelgavas novada dome argumentējusi, ka atlīdzības fonda pieaugumu daļēji nodrošinājuši brīvie līdzekļi un īpašumu pārdošana, taču 2025.gadā šie resursi sarūk. Brīvo līdzekļu apmērs ir būtiski mazāks nekā iepriekšējos gados, un iespēja pārdot pašvaldībai piederošos īpašumus kļūst ierobežota. FM uzsver, ka šis modelis nav ilgtspējīgs - pamatā tie ir vienreizēji ieņēmumi -, un pašvaldībai ir jāpārskata izdevumi.
Vērtējot izveidojušos situāciju un to, ka budžeta pieprasījumi vienmēr pārsniedz iespējas, pašvaldībai ir jāspēj vienoties par prioritātēm, kam piešķirams papildu finansējums, bet vienlaikus jāspēj arī pārskatīt esošos izdevumus un veikt optimizācijas pasākumus un efektivizēt procesus, norāda FM pārstāvji.
FM aicina Jelgavas novada domi aktīvi rīkoties, izstrādājot optimizācijas plānu, kas nodrošinātu resursu efektīvāku izmantošanu un ilgtermiņa finanšu stabilitāti. FM norāda, ka atlīdzības jautājumu risināšanai jābūt atbildīgai, lai sabalansētu prioritātes un izvairītos no turpmākām finanšu problēmām. Tāpat FM atzīmē, ka atalgojuma fonda pieaugums un izdevumu prioritizēšana ir pašvaldības kompetences jautājums, un tas jārisina, ievērojot ilgtspējīga budžeta veidošanas principus.
Jelgavas novada pašvaldībai, lai sabalansētu 2025.gada budžetu, ir tiesības saņemt īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai, skaidro FM. Vienlaikus ar aizņēmuma pieprasījumu pašvaldībai ir jāiesniedz domē apstiprināts budžeta izdevumu optimizācijas plāns.
FM, tiekoties ar pašvaldības vadību, norādīja, ka Jelgavas novada domei ir jāsāk darbs pie pašvaldības izdevumu pārskatīšanas un procesu centralizācijas, kas ļautu nodrošināt resursu efektīvāku izlietojumu un līdzekļu ekonomiju gan 2025.gadā un arī 2026. un 2027.gadā tādā apmērā, lai pašvaldība no kārtējā gada ieņēmumiem spētu segt kārtējā gada uzturēšanas izdevumus un veikt īstermiņa aizņēmumu atmaksu.
Pašvaldībai ir jāstrādā pie plāna, kā mazināt uzturēšanas izdevumus ilgtermiņā, tostarp veicot strukturālas reformas, skaidro FM. Taču tas, kādus izdevumu optimizācijas pasākumus veikt un kā efektivizēt pašvaldību autonomo funkciju izpildi, ir pašvaldības domes kompetences jautājums, un šie lēmumi ir jāpieņem pašai pašvaldībai, norāda FM.
Jau ziņots, ka Jelgavas novada pašvaldības jaunajai vadībai ir radušās bažas par pašvaldības nespēju tuvākajos mēnešos nokārtot saistības pret pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem.
Pašvaldībā aģentūru LETA informēja, ka septembra beigās amatā ievēlētais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs (JV) konstatējis, ka pašvaldība 2024.gada nogalē saskārusies ar izaicinājumiem, ko radījuši 2022.- 2024.gadā pieņemtie lēmumi, proti, izdevumi pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšanai ilgstoši bijuši lielāki par pamatieņēmumiem.
Rezultātā pastāvot risks nonākt situācijā, kad tuvāko mēnešu laikā pašvaldība nespēs nokārtot saistības pret pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem, vērtē Ainārs.
Politiķis pauž, ka pašvaldība nonākusi šāda finansiālā situācijā tostarp darba samaksas sadaļas pieauguma budžetā dēļ. Ainārs apgalvo, ka divus gadus pēc kārtas - 2023. un 2024.gadā - tas bijis viens no straujākiem Latvijā, bet budžeta ieņēmumi, galvenokārt iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugums, tam netiek līdzi. Atlīdzības sadaļas īpatsvars, rēķinot pret ieņēmumiem pamatfunkciju nodrošināšanai, budžetā ir pieaudzis no 47,6% 2022.gadā līdz orientējoši 60% 2024.gadā.
"Konta atlikums 2023.gada beigās bija desmit miljoni eiro, kas izveidojās iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes un mazāku izdevumu dēļ. Radās maldinoša ilūzija, ka šāda situācija varētu būt arī turpmāk," uz vēl vienu faktoru norāda Ainārs.
Viņš arī informē, ka pašvaldības tēriņi pamatfunkciju nodrošināšanai 2024.gadā, provizoriski vērtējot, pārsniegs ieņēmumus par diviem līdz 2,5 miljoniem eiro.